Viņš sacīja, ka nevajadzētu gaidīt "milzīgus pārsteigumus", jo "partijas amata kandidātus nevilks no burvju cilindra". Rozenvalds skaidroja, ka šogad Valsts prezidenta vēlēšanām pievērsta ļoti liela sabiedrības uzmanība, līdz ar to tirgošanās par šo amatu varētu būt diezgan apgrūtināta.
Pašreizējā minstināšanās nosaukt vienotu koalīcijas kandidātu vedina uz jautājumu, vai valdošajām partijām vispār būtu jāizvirza kopīgs kandidāts, teica Rozenvalds. Viņš ir pārliecināts, ka Valsts prezidenta amata kandidātam jābūt pieņemam ne tikai Saeimas pozīcijā, bet arī opozīcijā, jo prezidents, kā to nosaka Satversme, "stāv virs partijām". Līdz ar to politologs būtu priecīgs redzēt, ka pie sarunu galda sēžas ne tikai koalīcijas, bet arī opozīcijas partijas, tādējādi pārstāvot pēc iespējas plašāku viedokli. Tas būtu arī visas sabiedrības interesēs, pārliecināts politologs.
Rozenvalds norādīja, ka pašlaik notiek "partiju profilēšanās" un partijas demonstrē savas iespējas virzīt kādu potenciālo amata kandidātu. Ir skaidrs, ka šajā procesā partijām ir gan taktiskas, gan stratēģiskas intereses, pauda politologs.
Runājot par to, vai līdzšinējā nespēja vienoties par kopīgu kandidātu neliecina par spēku pārbīdēm valdībā, Rozenvalds norādīja, ka par to varēs spriest "post factum", turklāt jāskatās, vai Zaļo un zemnieku savienībai joprojām tiks saglabāta priekšroka prezidenta amata kandidāta virzīšanā.
Tomēr Rozenvalds uzsvēra - ja koalīcijas partijas nespēs savā starpā vienoties par kādu kandidātu, tad Valsts prezidenta vēlēšanās stipri pieaugs opozīcijas partiju balsu nozīme.
Kā ziņots, ZZS plāno savu Valsts prezidenta amata kandidātu nosaukt 11.maijā. Līdz tam laikam apvienības iekšienē un frakcijā notiks iespējamo kandidātu apspriešana, un pašlaik izskan informācija, ka ZZS partijas esot spējušas vienoties par vienotu atbalstu aizsardzības ministram Raimondam Vējonim.
Pēc koalīcijas frakciju vadītāju tikšanās, kas notika pagājušajā nedēļā, Āboltiņā norādīja, ka "Vienotība" varēja piedāvāt apspriešanai savu kandidātu, ja ZZS būtu varējusi piedāvāt savējo. "Vienotības" valde toreiz esot apspriedusi vairākus potenciālos kandidātus uz šo amatu, tostarp esot minēti Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Ojārs Ēriks Kalniņš, pati Āboltiņa un Pabriks. Koalīcijas partneriem apspriešanai toreiz varēja tikt piedāvāts Pabriks, bet ZZS savu kandidātu nenosauca, tāpēc to nepiedāvāja arī Āboltiņa.
Neoficiālās sarunās politiķi vēl pagājušās nedēļas sākumā prognozēja, ka nākamais Valsts prezidents pirmajā vēlēšanu kārtā netiks ievēlēts, līdz ar to arī īstais kandidāts uz šo amatu varētu kļūt zināms tikai pēc pirmās vēlēšanu kārtas, taču pēc tam, kad izskanēja informācija par ZZS vienotu atbalstu Vējonim, tiek pieļauts, ka situācija varētu būt mainījusies.
Līdz šim savus Valsts prezidenta amata kandidātus ir nosaukušas tikai divas opozīcijas partijas - Latvijas Reģionu apvienība šajā amatā vēlētos redzēt deputātu Mārtiņu Bondaru, bet partija "No sirds Latvijai" - parlamentārieti Gunāru Kūtri.
Prezidenta amata kandidātus var pieteikt no 19.maija līdz 24.maijam, savukārt Saeimas sēde prezidenta ievēlēšanai ir jāsasauc laikā no 28.maija līdz 8.jūnijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
