Kardināls Pujats Neatkarības atjaunošanas dienas dievkalpojumā skubina ticīgos Eiropraida laikā pamest Rīgu  (513)

"Ir zināms, ka nākošajā mēnesī Rīgā ieradīsies vietējie un ārzemju praida dalībnieki. Šo pasākumu, pat ja vēlētos, nav iespējams novērst, jo aiz tā stāv Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT), kuras spriedums automātiski var atcelt jebkuru Latvijas likumu," savā uzrunā sacīja Pujats.

Šajā gadījumā labākais, ko rīdzinieki var darīt, lai praida laikā nebūtu konfrontācijas, ir panākt, lai "trasē" būtu pēc iespējas mazāk cilvēku un ielas būtu tukšākas, sacīja kardināls.

"Atcerēsimies, ka Napoleons zaudēja nevis Borodinas kaujā, bet, kad ienāca pustukšajā Maskavā. Ārzemju praida dalībnieki patrokšņos un aizbrauks - nav jau tas nekāda traģēdija. Mūsu problēma esam mēs paši, mūsu vietējie cilvēki, tie, kuri gatavi veicināt vai legalizēt viendzimuma laulības, kas būtībā ir tikai laulību parodija. No tāda greiza ceļa cilvēkus var glābt tikai dziļa ticība Dievam un savai nemirstībai mūžībā. Atcerēsimies Kristus vārdus - meklējiet vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību - pārējais tiks pielikts. Lai Dieva svētība pavada mūs visus," savu uzrunu noslēdza Pujats.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savā uzrunā ekumēniskajā dievkalpojumā sacīja, ka mēs "esam saistīti ar nozīmes pilnām saitēm - Latvijas zeme, Latvijas valsts un mēs, Latvijas tauta". Viņš norādīja, ka zeme, ko Dievs radījis tik skaistu un mīlīgu, ir veidojusi mūsu dabu, mūsu raksturu un mūs pašus. Un mēs šo zemi esam veidojuši par valsti pēc sava tēla un līdzības, nosaukuši to vārdā pēc sava vārda.

Vanags atzina, ka šajās cēloņsakarīgajās saitēs, kas mūs saista, ir "kāds svarīgs, pat izšķirošs vārds - ticība". Arhibīskaps norādīja, ka Latvijas valsts celšanai un neatkarības atjaunošanai bija vajadzīga ticība tam, ka latvieši var uzcelt šeit valsti, sekmīgu, dzīvotspējīgu valsti. Latvijas valsts neatkarība ir atjaunota, tā ir atraisīta no bezdievīgas varas kundzības, gluži kā dvēsele no velna un nāves varas, un gluži kā dvēselei, arī valstij tas nav ceļa gals, bet sākums svēttapšanas ceļam.

Valstij ir jāatraisās no vecajiem, negatīvajiem ieradumiem, jāmeklē gara ceļi, dievišķi ceļi, lai nevienam nebūtu morālu tiesību teikt: es mīlu šo zemi, bet ienīstu šo valsti. Vanags sacīja, ka Latvijai tik svarīga lieta likusies Eiropas prezidentūra, ka tajā ieguldīti miljonu miljoni, bet cik daudz mēs esam ieguldījuši Latvijas svēttapšanā? Viņš akcentēja, ka svēttapšana ir Dieva darbs, jo tikai ticība un Dieva gars spēj izmanīt sirdis.

Brīvajai Latvijai, lai tā būtu izmanījusies, piepildījusies valsts, ir vajadzīga svēttapšana. Prezidentūra nāk un iet, bet svēttapšana dara ilgtspējīgu. "Ko mēs esam gatavi ieguldīt, ko esam ieguldījuši savas valsts svētdarīšanā? Vispirms jau savas sirdis," sacīja Vanags, piebilstot, ka ar nesvētu sirdi ne valstību, ne valsti lāgā neuzcelsi. Tādēļ "ļausimies ar sirdi un ar valsti un ar visiem saviem resursiem Dieva gara darbam (..) No ticības taisnais dzīvos, no ticības dzīvos valsts," savu uzrunu noslēdza Vanags.  

Jau vēstīts, ka pirmdien Latvijā dažādos pasākumos tiek atzīmēta Latvijas Neatkarības atjaunošanas 25.gadadiena.