"Man būtu ļoti žēl, ja ļaudis nevarētu vienoties par jaunāku cilvēku, kaut vai mans bijušais kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, viņam ir visas kvalifikācijas, Egila Levita kungam ir brīnišķīgas kvalifikācijas, ir vairākas dāmas pieteikušās. Netrūkst cilvēku, kas to amatu varētu pildīt," uz jautājumu, vai būtu gatava atkārtoti pretendēt uz Valsts prezidenta amatu, pirmdien atbildēja Vīķe-Freiberga.
"Es patlaban pildu, es domāju, pietiekami nozīmīgus starptautiskos pienākumus, mums katram ir sava vieta. Es ļoti cerētu, ka viņi atrastu pirmajā piegājienā kādu, par kuru var vienoties," viņa piebilda.
Taujāta, kāda būs viņas atbilde, ja politiskie spēki tomēr pie viņas vērstos ar aicinājumu kandidēt, Vīķe Freiberga uzsvēra, ka šāda iespēja ir ļoti teorētiska.
"Es šaubos, ka tas notiks. Es domāju, ka pirmajā kārtā ievēlēs un miers, tā kā tas ir ļoti teorētiski," viņa sacīja.
Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā. Valsts prezidentu slēgtā balsojumā vēlēs 12.Saeima.
Zināms, ka Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) izskanējuši vairāki vārdi, no kuriem vienu ZZS varētu oficiāli izvirzīt kā savu kandidātu. Izskanējis aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa, labklājības ministra Ulda Auguļa, zemkopības ministra Jāņa Dūklava, Jelgavas mēra Andra Rāviņa, Liepājas mēra Ulda Seska un Saeimas deputāta Gundara Daudzes vārds.
"Vienotība" apspriešanai pārējām koalīcijas partijām varētu piedāvāt eiroparlamentārieti un partijas biedru Arti Pabriku.
Trešais valdību veidojošais partneris - Nacionālā apvienība - paudis, ka Valsts prezidenta amatā redzētu Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu, tomēr oficiāli viņu nav izvirzījis. Levitam nav visas koalīcijas atbalsta.
Parlamentā opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai" prezidenta amatam virzīs savu pārstāvi Saeimas deputātu Gunāru Kūtri, savukārt Latvijas Reģionu apvienība - partijas līderi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru.
Neoficiāli zināms, ka lielākajai opozīcijas partijai "Saskaņa" sava prezidenta amata kandidāta nebūs, tomēr politiskais spēks varētu vienoties ar citām partijām, lai ar kopīgām balsīm ievēlētu Valsts prezidentu.