Salīdzinājumam 2015. gada februāra beigās 30,8% no visiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē reģistrētajiem bezdarbniekiem tur bija ilgāk par 12 mēnešiem.
Saskaņā ar pamatnostādnēm ilgstošā bezdarba līmenis varētu sarukt no 5,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2013.gada rādītājs) līdz 2,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 2020.gadā.
Lielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir vērojams Latgales reģionā (2014. gada jūnijā - 54,9%), bet mazākais - Rīgas reģionā (2014. gada jūnijā - 19,9%), klāsta Labklājības ministrija (LM).
Pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos un pilnvērtīgi izmantot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, mazināt bezdarba sociālās sekas, kā arī atbalstīt bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju iespējami ilgu noturēšanos darba tirgū.
"Ja vēlamies, lai tuvākajos gados Latvijā nav jāieved darbaspēks no citām valstīm, maksimāli jāizmanto mūsu pašu iedzīvotāju potenciāls," uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņš vērš uzmanību uz to, ka, saskaroties ar izaicinājumiem darba tirgū, cilvēkiem ir jādod iespēja sekmīgi integrēties darba tirgū un pēc iespējas ilgāk turpināt darba gaitas, vienlaikus ļaujot saņemt pasākumu kopumu darba atrašanai, sekmējot pāreju no izglītības uz darba tirgu, sniedzot arī atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Īpaši svarīgi tas ir reģionos.
Pamatnostādnēs iekļautie uzdevumi ir vērsti trīs virzienos. Pirmais - iekļaujošs darba tirgus - paredz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām atgriešanās darba tirgū ir visgrūtākā, piemēram, ilgstošajiem bezdarbniekiem, jauniešiem, kuri nemācās, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, cilvēkiem ar invaliditāti.
Ilgstošo bezdarbnieku - sociālās palīdzības saņēmēju aktivizēšanai plānots ieviest atbalsta pasākumu, kas paredz NVA un sociālo dienestu sadarbību. Jauniešiem, kuri nemācās un nav nodarbināti, paredzēts turpināt atbalstu "Jauniešu garantijas" ietvaros izglītības līmeņa uzlabošanai un darba pieredzes iegūšanai. Savukārt pirmspensijas vecuma iedzīvotāju atbalstam paredzēts izstrādāt un ieviest aktīvas novecošanas stratēģiju, t.sk. izstrādāt un ieviest jaunus un pilnveidot esošos pasākumus gados vecāku (50 gadi un vairāk) nodarbināto un bezdarbnieku atbalstam.
Pamatnostādņu otrais rīcības virziens - līdzsvarots darba tirgus - ir vērsts uz darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanu, ņemot vērā demogrāfisko tendenču prognozes un ekonomiskās situācijas attīstības scenārijus.
Darba tirgus prognozēšanas pilnveidei plānots izveidot vienotu platformu ekonomikas un darba tirgus attīstības tendenču monitoringam un prognozēšanai. Piemēram, lai paplašinātu informācijas pieejamību par darba tirgus aktualitātēm sabiedrībai kopumā, plānots pilnveidot NVA nodarbinātības barometru.
Savukārt bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanai un darba tirgum nepieciešamo zināšanu un prasmju pilnveidei plānots pilnveidot apmācības pasākumus ar kuponu metodi, kā arī praktiskās apmācības pasākumus.
Trešais rīcības virziens paredz veidot nodarbinātību sekmējošu vidi, attīstot iekļaujošai nodarbinātībai draudzīgāku darbaspēka nodokļu un pabalstu sistēmu.
Pamatnostādnēs ietverto pasākumu un uzdevumu īstenošanai bez valsts budžeta finansējuma plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības finanšu līdzekļus - Eiropas Sociālā fonda finansējumu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" aktivitāšu ietvaros.
Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka iekļaujoša darba tirgus sekmējošus politikas mērķus laika periodam līdz 2020. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
