Speciālisti samulsuši: kā mežacūkas nokļuva Rīgas centrā?  (171)

Katru gadu arvien biežāk tiekot saņemti ziņojumi par pilsētā ieklīdušiem meža zvēriem, tiesa gan, tādu gadījumu, kad mežacūkas viesotos pašā galvaspilsētas centrā, veterinārārsts Jānis Beinerts savā pieredzē neatminas.

"Grūti iedomāties, no kurienes viņas nākušas," piebilda veterinārārsts. Savukārt "Rīgas mežu" valdes loceklis Uldis Zommers neslēpa, ka mežacūku parādīšanās Rīgas centrā viņam šķiet ne tikai neierasta, bet arī savāda. Viņš norādīja uz faktu, ka tuvumā nav lielu meža masīvu, tādēļ jautājums ir nevis par to, ko mežacūkas darīja pie Brīvības pieminekļa, bet gan: "Kā viņas tur nokļuva?"

Kā vēstīts, divas mežacūkas sestdien, 2.maijā, ap pulksten 5:30 pamanītas videonovērošanas kamerā. Pēcāk pašvaldības policijas darbinieki sadarbībā ar speciālistiem no veterinārās klīnikas "Dr.Beinerts" tās neitralizēja un nogādāja Ķekavas mežos.

Rīgas mērs Nils Ušakovs savā mikroblogošanas vietnes "Twitter" kontā informēja, ka viena mežacūka noķerta Lāčplēša ielā 76a, bet otra pie Sadovņikova ielas 13. nama.

Tas, kāds bijis zvēru maršruts un no kurienes īsti tie atklīduši, nav zināms.

Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krieviņa pastāstīja, ka likumsargi "likuma robežās darīja, ko varēja", taču, taujāta par to, vai tiek izskatīta iespēja, ka meža zvērus kāds apzināti iedzinis Rīgas centrā, viņa atbildēja noraidoši.

Līdz šim galvaspilsētas parkos nekādi mežacūku radīti bojājumi nav atklāti, un tādēļ pagaidām nav veikti preventīvie darbi šo meža iemītnieku atbaidīšanai, pastāstīja Zommers.

Vaicāts par to, vai situācija ar mežacūkām pilsētā varētu kļūt tikpat nopietna kā ar bebriem, kas savulaik nesmādēja pat kanālmalā esošos soliņus, Zommers atbildēja noraidoši: "Es nedomāju. Pilsēta noregulēs to jautājumu."

Lielākā daļa portāla "Delfi" uzrunāto pilsētas iedzīvotāju atzina, ka mežacūku vicošana pilsētā un tās tuvumā viņus satrauc un nešķiet normāla. Piemērām, pensionāre Mārīte norādīja, ka, lai arī dzīvniekus pašai pilsētā nav nācies sastapt, šāda situācija viņai šķiet nepatīkama: "Tas mani tieši neskar, bet tas nav patīkami."

Tas, kā jārīkojas, ja gadās aci pret aci sastapt šo lielo meža dzīvnieku, ne visiem ir skaidrs, taču lielākā daļa uzrunāto atklāja, ka, visticamāk, censtos aizlaisties zvēra nepamanīti. Piemēram, Juglas iedzīvotājs Aldis pastāstīja: "Ja es tālumā pamanītu, tad es, protams, grieztos apkārt un ietu prom, nu nebūtu patīkami sastapt."

Ja pilsētā gadās sastapt mežacūku, nevajadzētu dzīvniekam tuvoties, norādīja veterinārārsts Beinerts. Dzīvnieku nevajag lieki satraukt, jo, ja zvērs "ieskries cilvēku pūlī, traumas ir neizbēgamas". Dzīvniekam jāļauj "iet savu ceļu", jo, kad tas jūt, ka tiek iedzīts stūrī vai tam vairs nav kur sprukt, tas var griezties apkārt un skriet virsū.