Pasākums ir iecerēts kā starptautiska un starpdisciplināra ekspertu diskusija ar mērķi - skaidrot, kāpēc 9.maija nozīme Krievijā un Baltijas valstīs atšķiras. Kāpēc šis datums tiek politizēts, kā šī politizācija ar klajas propagandas u. c. informācijas ietekmes rīku palīdzību tiek noformēta, kā arī, kā tā tiek "nogādāta" dažādām auditorijām. Eksperti izvērtēs arī kā tā šķeļ Baltijas valstu sabiedrību, un, kā šis datums ir kļuvis par nozīmīgu faktoru drošības kontekstā.
Diskusijas ievadīs trīs tematiski ekspertu priekšlasījumi. Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Valdis Kuzmins ilustrēs, kā 9. maija atzīmēšana ir attīstījusies un veicināta Krievijā. Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs iezīmēs, ko Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nozīmēja Otrais pasaules karš un, kādi ar to saistīti vēstures jautājumi ir aktuāli Latvijas sabiedrībā mūsdienās. Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors skaidros, kā Krievija izmanto vēsturi savas ārpolitikas īstenošanā.
Pasākuma diskusiju sadaļās plānots analizēt 9. maija politizāciju, kā arī pievērsties šī datuma izmantošanai ļaunprātīgas propagandas nolūkos.
Pirms 70 gadiem 9. maijā PSRS atkārtotā ceremonijā oficiāli pieņēma nacistiskās Vācijas padošanos, ar to iezīmējot Otrā pasaules kara noslēgumu Eiropā. Kopš tā laika Krievijā 9. maijs tiek atzīmēts kā uzvara Otrajā pasaules karā, ignorējot faktu, ka vairākām valstīm kara beigas nozīmēja jaunas okupācijas sākumu un ar to saistīto cilvēcisko traģēdiju turpināšanos.
Nevēlēšanās saskatīt 9. maija daudzšķautņaino dabu un uzvaras svinību pretrunīgo kontekstu joprojām atstāj ietekmi uz Baltijas valstu sabiedrībām un politisko vidi. Iedalījums "uzvarētājos" un "nacistos/fašistos" ne vien šķeļ sabiedrību, bet pat kalpo par ieganstu militārai agresijai. Kā zināms, Krievijas militārā invāzija Gruzijā un Ukrainā tika pamatota ar cīņu pret "nacistiem". Vai 9. maijs patiešām ir uzskatāms par uzvaru vai tomēr piemiņas dienu? Kā šī "uzvara" tiek politizēta? Kā komunistiskā totalitārisma noziegumi tiek vērtēti no tiesiskā aspekta? Šos un citus jautājumus diskusijas pirmajā daļā skatīs vēsturnieki Ritvars Jansons un Artūras Svarauskas, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis moderatora Alekseja Grigorjeva vadībā.
Lai gan 9. maijs ir vēsturisks notikums, mēs joprojām novērojam tā klātbūtni mūsdienās. Vai tas ir rezultāts sabiedrības pašmobilizācijai vai manipulatīvs instruments valstu un politisko grupu rokās? Kādos veidos šis notikums tiek izmantots un kas ir noteikto darbību mērķi? Kāda izskatās vēsturiski-politiskā propaganda mūsdienās? Šiem jautājumiem diskusijas otrajā daļā, apspriežot 9. maija izmantošanu propagandas nolūkos, moderatora - LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Kaprāna vadībā pievērsīsies politoloģe no Ukrainas Oļesja Jahno, pazīstamais komunikācijas eksperts no Igaunijas Rauls Rebane, kā arī žurnāliste un publiciste Sandra Veinberga.
Pasākuma laikā tiks demonstrēta vēsturnieku Ulda Neiburga, Kaspara Zeļļa un režisora Askolda Saulīša veidotā īsfilma "Dievs, Tava zeme deg. Otrais pasaules karš un Latvijas okupācija, 1939-1945", kas ir viena no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrības integrācijas projekta "Latvijas valsts pamati, vēsture un mūsdienas" īsfilmu cikla sērijām.
Pasākumu organizē Latvijas Kara muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
