Valsts augstākās amatpersonas piektdien Rīgas Brāļu kapos, kā arī Salaspils memoriālā pieminēja Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.
Valsts prezidents Andris Bērziņš ir iedibinājis tradīciju ik gadu 8.maijā - Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā - aicināt kara veterānus tikties kopīgā kritušo un kara upuru piemiņas pasākumā. Šis aicinājums tiek izteikts visiem, kam dārga kritušo piemiņa neatkarīgi no tā, kurā frontes pusē karavīri ir cīnījušies un krituši. Vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos paredzēta plkst.11. Piemiņas pasākumā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Saeimas Prezidija locekļi un deputāti.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) apmeklēja Salaspils memoriālu, lai pieminētu traģiskos notikumus Latvijā totalitāro režīmu laikā Otrajā pasaules karā un visus, kuri bija ieslodzīti vai nomocīti šajā nometnē.
8.maijs ir nozīmīga diena Latvijas un pasaules vēsturē. Tā ir Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Tā ir diena, kad atceramies un izvērtējam Latvijas, zemes pasaules krustcelēs, skaudro vēsturi. 8.maijā, atceroties šo pasaules lielāko traģēdiju, pieminot šī milzīgā nozieguma - Otrā pasaules kara - neizmērojamos upurus, noliecam galvas visu aizgājušo, visu kritušo un traģiskā nāvē svešumā aizrauto priekšā. 8.maijā domājam par zudušo paaudzi - postošie kari un nedabisku ideju kundzība Latvijas tautai ir maksājusi dārgi. Miers un saticība ir tie veidojošie balsti, lai uz neatgriezeniskiem laikiem Latvija kļūtu par ziedošu un drošu zemi, uzsver Ārlietu ministrija.
1945.gada 8.maijā Eiropā beidzās karš un iestājās miers. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tautas atguva neatkarību, Latvijā un Baltijā tā nenotika. Latvija neatkarību atjaunoja tikai 1990.gada 4.maijā, ko ar Konstitucionālo likumu nostiprināja 1991.gada 21.augustā.
1950.gada 9.maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, aicināja apvienot valstu ogļu un tērauda ražošanu, lai nodrošinātu mieru, kā arī uzlabotu dzīves līmeni. Tā bija pārliecība, ka kontinenta valstu attīstību var nodrošināt tikai miers, nevis savstarpēji kari. Tika sperts pirmais solis ES izveidē.
1985.gadā tika pieņemts lēmums 9.maiju svinēt kā "Eiropas dienu". Tā simbolizē vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. Kopš 2004.gada 9.maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!