Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības komisijas vadītājs Arturas Paulauskas, kurš uzrauga arī speciālo dienestu darbu, šonedēļ paziņojis, ka Krievijai ir interese par saviem agrākajiem biedriem Lietuvas teritorijā. Lietuvas dienestiem esot zināmi vairāki gadījumi, kad Krievijas spiegi sazinājušies ar saviem agrākajiem darbiniekiem, lai atjaunotu kontaktus ar viņiem, no jauna savervētu, izdarītu spiedienu.
Arī Satversmes aizsardzības birojs raidījumam apliecinājis, ka līdzīgas aktivitātes novērotas arī Latvijā.
Lietuvā līdz 2001.gada augustam agrākie padomju specdienestu aģenti varēja atzīties, ka strādājuši PSRS represīvajās iestādēs. Valsts apņēmās 15 gadus neizpaust šīs ziņas un garantēt, ka bijušos padomju spiegus nevajās un nesodīs. Kopumā pieteicās 1589 personas, bet vēsturnieki aplēsuši, ka kopējais agrāko padomju aģentu skaits ir līdz 6000.
Šogad 15 gadu klusēšanas termiņš beidzas un politiķiem Lietuvas Seimā un Valdībā jālemj vai vārdus publiskot, vai termiņu pagarināt. Vairāki no šiem cilvēkiem turpinājuši strādāt neatkarīgās Lietuvas labā un viņu vārdu atklāšana būtiski iedragātu valsts drošību.
Satversmes aizsardzības birojs atbildē "Nekā personīga" norādījis, ka tam ir zināms, ka līdzīgas aktivitātes tiek vērstas arī pret Latvijas iedzīvotājiem, bet birojs nekomentē cik un kādi konkrēti gadījumi ir konstatēti.
"Kontakti var tikt atjaunoti ne tikai ar kādreizējiem VDK kolēģiem, bet arī ar, piemēram, paziņām no dienesta padomju armijā. Par īpašu mērķa grupu var uzskatīt personas, kas strādā Latvijas tiesībsargājošās iestādēs, kā arī personas, kurām ir kontakti pašvaldību un valsts institūcijās," norādījis SAB.
Ja ar Latvijas iedzīvotājiem negaidīti un aizdomīgā veidā kontaktus cenšas atjaunot kādreizējie paziņas no Krievijas, Satversmes aizsardzības birojs iesaka par to ziņot Latvijas valsts drošības iestādēm. Jo īpaši, ja šīs pēkšņi uzradušās paziņas ir kādā veidā saistītas ar militārajām vai aizsardzības struktūrām, norāda drošības dienests.
To, kā plaši tika izmantoti bijušie un esošie specdienestu cilvēki, gatavojoties Krievijas iebrukumam, pieredzēja Ukraina. Kā raidījumam stāstīja politoloģe no Kijevas Oļesja Belkovskaja, kura šonedēļ viesojās Rīgā, Ukrainas un Krievijas slepeno dienestu starpā līdz tam bijusi ļoti cieša sadarbība. Un Maskavas aģenti īpaši pacentušies, lai iebrukumam būtu pēc iespējas mazāk pretinieku.
"Ukrainā tā ir liela problēma, jo tie ir ne tikai bijušie KGB darbinieki. Tie var būt arī cilvēki, kuriem ir viens vai cits sadarbības veids ar Krievijas pārstāvjiem un var tikt izmantoti jebkurā brīdī," sacīja Belkovskaja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
