ZZS prezidenta amatam vienojas virzīt Vējoni (plkst. 13:51)  (215)

Par partijas lēmumu žurnālistiem paziņoja Augusts Brigmanis. Pēc viņa teiktā, ZZS valdes un frakcijas lēmums bijis vienots, un pret Vējoņa kandidatūru iebildumu nav bijis.

Iepriekš kā iespējams kandidāts Valsts prezidentam amatam no ZZS tika minēts arī Liepājas mērs Uldis Sesks, kuru virzīja Liepājas partija. 

No Seska skaidrotā žurnālistiem izriet, ka viņš savu kandidatūru atsaucis par labu Vējonim. "Tāds ir Liepājas partijas lēmums – pašlaik atbalstīt Vējoni kā prezidenta amata kandidātu," viņš teica.

Sesks klāstīja, ka Vējonis iepriekš Liepājā uz Liepājas partijas sēdi un iztaujāšanas laikā secināts, ka vairākās jomās partijas un Vējoņa viedokļi saskan, piemēram, par tradicionālu ģimeni, nacionālā patriotisma veidošanu valstī, kā arī rūpniecības un tranzīta biznesa attīstību.

"Mēs pieņēmām lēmumu, ka pašlaik mēs atbalstām Vējoni kā prezidenta amata kandidātu, un, ja būs koalīcijas atbalsts, arī Liepājas partijas deputāti balsos par viņa kandidatūru," viņš sacīja. 

Vērtējot pārējo koalīcijas partiju atbalstu Vējonim, Brigmanis atzina, ka pagaidām situācija nav pilnīgi skaidra, jo ir jāsagaida partijas "Vienotība" lēmums. Savukārt Nacionālā apvienība skaidri norādījusi, ka prezidenta amatā vēlas redzēt tiesību ekspertu Egilu Levitu, kas situāciju sarežģī. Taču pozitīvi signāli par Vējoņa kandidatūru esot saņemti no abām partijām.

Ja Vējonis jau pirmajā kārtā tiks ievēlēts par Valsts prezidentu, tas būtu labs signāls par koalīcijas stabilitāti, norādīja Brigmanis. "Mēs esam izvirzījuši kandidātu, kura kritēriji atbilst arī tiem uzstādījumiem, ko teikuši koalīcijas partneri," viņš teica. 

To, kas būtu, ja Vējonis netiktu ievēlēts, Brigmanis nekomentēja, aicinot domāt par pozitīvo scenāriju. 

Vējoņa pārstāvētās Latvijas Zaļās partijas valdes loceklis Ingmārs Līdaka vērsa uzmanību uz Vējoņa līdzšinējo darbību, piemēram, Baltijas asamblejā, kas apliecina, ka viņš arī turpmāk domās par Baltijas valstu sadarbību. Tāpat viņš bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tādējādi Vējonis varēšot īstenot idejas par policentrisku Latvijas attīstību.

Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš iepriekš paudis kritisku attieksmi saistībā ar NATO, uzsvēra, ka Vējonis ir aizsardzības ministrs un katram ir savi pienākumi. Viņa ieskatā izteikumiem par NATO karavīru uzvedību Ventspilī tiek pievērsta pārāk liela uzmanība, jo tas bijis "zibšņa notikums".

Valsts prezidentam galvenais uzdevums šajos ģeopolitiskajos apstākļos būs kļūt par nācijas līderi, lai nākotnē Latvija vairs nebūtu sašķelta divās kopienās, minēja Lembergs.

Pagaidām ZZS pārstāvji nekomentēja to, kurš no partijas varētu ieņemt aizsardzības ministra posteni, ja Vējonis tiks ievēlēts Valsts prezidenta amatā.

Jānorāda, ka Valsts prezidents tiek ievēlēts slēgtā balsojumā, un ZZS neplāno veikt kādus īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka deputāti balso par Vējoni. "Deputāts ir brīvs savā izvēlē," sacīja Brigmanis, taču uzsvēra, ka līdz šim no deputātiem jutis nepārprotamu atbalstu Vējonim.

ZZS frakcijā ir 21 deputāts.

Jau ziņots, ka koalīcija varētu atbalstīt Raimonda Vējoņa (ZZS) kandidatūru Valsts prezidenta amatam, LTV "Rīta panorāma" atzina "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa.

Ieguvis biologa izglītību, Vējonis strādāja par bioloģijas skolotāju, vēlāk bijis Madonas Domes deputāts, Skultes ostas valdes loceklis. 2002.gada 7.novembrī Vējonis kļuva par Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Einara Repšes valdībā.

Ministra amatā strādājis līdz 2012.gadam. Vējonis ir Latvijas Zaļās partijas biedrs.

Jau vēstīts, ka partija "Saskaņa" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK jautājumu par Valsts prezidenta amata kandidātu plānojušas pieņemt trešdien, 13.maijā.

Tāpat jau ziņots, ka Latvijas Reģionu apvienība kā Valsts prezidenta kandidātu virzīs Mārtiņu Bondaru, bet partijas "No sirds Latvijai" izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts ir Saeimas deputāts Gunārs Kūtris.

Valsts prezidenta amata kandidatūras oficiāli jāizvirza no 19.maija līdz 24.maijam. Saeimas sēde prezidenta vēlēšanām sasaucama no 29.maija līdz 8.jūnijam.