Kara gadījumā prezidentam paredzētās pilnvaras ir novecojušas, atzīst juristi  (167)

Ņemot vērā esošo drošības situāciju, Satversmes pants, kas nosaka prezidenta pilnvaras kara gadījumā, ir jāmaina, viņš uzsvēra.

Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

"Šis pants ir novecojis, laiks ir gājis uz priekšu - karu neviens nepiesaka, ienaidnieks nenāk pāri robežām, ko apliecināja arī Ukrainas piemērs. Tie ir pietiekami nopietni jautājumi," sacīja Jundzis.

Viņa ieskatā Satversmes pants par prezidenta pilnvarām drošības jautājumos ir pietiekami šaurs, un to nepieciešams mainīt.

Arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars atzina, ka Satversmē noteiktās militārās funkcijas būtu jāpārskata "pēc Pirmā pasaules kara acīm". Šīs normas vairs nav aktuālas, viņš teica.

Darba grupa "Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai" otrdien tikās pirmajā sēdē.

Vairāki eksperti interesējās par to, kāds ir darba grupai piešķirtais mandāts, un to, vai secinātais nonāks konkrētā likumprojektā. "Sēžot parlamentā, var šķist, ka mums ir plašas pilnvaras, taču griesti spiež - nezinot, vai būs politiskā griba īstenot izmaiņas, ir diezgan nospiedoši strādāt," sacīja zvērināts advokāts Lauris Liepa.

Vairākas koncepcijas nekad nav nonākušas pat līdz likumdevēja galdam, viņš minēja.

Arī deputāte Inese Lībiņa-Egnere (V ) neslēpa bažas par to, ka darba grupas secinājumi var nerezultēties likuma grozījumos, un tam esot daudzi un dažādi faktori. Konkrēts mandāts no Juridiskās komisijas nav dots, viņa uzsvēra. Tāpat esot jāņem vērā, ka līdz šim šādas iniciatīvas nav guvušas politiķu atbalstu.

Tikmēr darba grupas vadītājs deputāts Ringolds Balodis (NSL) norādīja, ka šis ir diskusijas sākums, un pauda cerību, ka darba grupa izstrādās konkrētu likumprojektu. Darba grupa pie šī jautājuma varētu strādāt gadu vai pat divus, viņš teica portālam "Delfi".

Saskaņā ar tiesību eksperta Egila Levita teikto ir jāizvērtē, kāds ir Valsts prezidenta institūcijas pienesums trim valsts varas atzariem - likumdevējam, izpildvarai un tiesu varai.

Primārā prezidenta funkcija ir valsts reprezentācija, jo citas institūcijas to nespēj paveikt tik labi, skaidroja Levits. "Ja mums ir valsts galva, galvenais uzdevums ir ārējā un iekšējā reprezentācija," viņš teica.

Gan Levits, gan Satversmes tiesas tiesnesis un bijušais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš uzsvēra, ka prezidenta ievēlēšanas kārtība ir atkarīga no pilnvarām. Vairāki eksperti atzina, ka par ievēlēšanas kārtību būtu jādiskutē pēc tam, kad panākta vienošanās par prezidenta pilnvarām.

Savukārt Latvijas Universitātes, Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras profesore Sanita Osipova vērsa uzmanību uz to, ka Satversme veido vienotu veselumu, un, izmainot kādu tās daļu, iespējams izjaukt "bildi kopumā".

"Pamainot Valsts prezidenta pilnvaras, iespējams izjaukt visu valsts sistēmu, jo prezidenta pilnvaras ietiecas visās varās," viņa skaidroja.

Plānots, ka nākamā darba grupas sēde varētu notikt augusta beigās vai septembra sākumā.

Jau vēstīts, ka Juridiskā komisija februāra sākumā noraidīja vairāku deputātu sagatavoto likumprojektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu, taču vienojās diskusijas turpināt darba grupā. Plānots, ka sākotnēji darba grupa analizēs prezidenta pilnvaras, bet pēc tam - ieceri par tautas vēlētu prezidentu.

Diskusijas par tautas vēlētu prezidentu ir aktuālas jau ilgāku laiku un pirms Saeimas vēlēšanām vairākas partijas pauda tam atbalstu.

Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumi jāpieņem ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.