Pasaulē ir cilvēki, kuri savā valstī cieš politiskās situācijas dēļ, un iespēju robežās ir viņiem jāpalīdz, norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).
Saeimas Preses dienestā informēja, ka komisija trešdien diskutēja par bēgļu krīzi un publiskajā telpā saasinājušos jautājumu par imigrantiem un iespējamajām bēgļu kvotām.
Kalniņš atgādina, ka arī viņa dzīve ir bijusi saistīta ar bēgļu gaitām, un Latvijā jau patlaban ir bēgļi. Viņš aicina tautiešus apzināties - pasaulē ir cilvēki, kuri savā valstī cieš politiskās situācijas dēļ, tādēļ Latvijai jābūt solidārai un iespēju robežās jāpalīdz šiem cilvēkiem.
Bēgļi automātiski nenozīmē apdraudējumu Latvijai, piebilst Kalniņš.
Latvijas kopējā nostāja gan ir pret tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanu Eiropas Savienībā (ES) un Latvija uzskata, ka šajā jautājumā jābūt brīvprātības principam.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane informēja deputātus, ka Eiropas Komisija (EK) trešdien nāks klajā ar jaunu Eiropas migrācijas koncepciju, kurā runāts arī par bēgļu kvotas jautājumu.
Dokuments paredz, ka maija beigās EK nāks klajā ar likumdošanas priekšlikumu pagaidu mehānismam, kā rīkoties, ja ES dalībvalstīs vērojams patvēruma meklētāju pieplūdums. Savukārt līdz gada beigām EK plāno piedāvāt likumdošanas iniciatīvu, kas paredzēs pastāvīgu un automātisku risinājumu šādām situācijām, norādīja Pētersone-Godmane.
Pēc viņas teiktā, politiska līmeņa diskusijas par bēgļu problēmu notiek pastāvīgi, tomēr šī ir pirmā reize, kad plānots piedāvāt tiesību aktu bēgļu problēmas risināšanai. Latvijai ES valstu vidū būs jāmeklē partneri, kuri ir pret tā dēvēto bēgļu kvotu, jo lēmums par šo jautājumu būs jāpieņem ar kvalificēto balsu vairākumu, piebilda IeM valsts sekretāre. Kvalificētam balsu vairākumam nepieciešami vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65% no ES iedzīvotāju skaita.
Saistībā ar izskanējušajām bažām par iespējamu ievērojamu bēgļu skaita palielināšanos Latvijā, ja tiktu ieviestas tā dēvētās bēgļu kvotas, Pētersone-Godmane apliecināja, ka, visticamāk, tas neradītu Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas pat par 0,001%.
Komentējot bažas par bēgļiem, kas reģistrēti vienā ES valstī un varētu aizceļot uz citām, lai pretendētu uz palīdzību arī tajās, IeM valsts sekretāre informēja, ka vienā valstī reģistrēts bēglis ir piesaistīts šai valstij un, aizceļojot uz citu ES valsti, nevar saņemt arī tās pabalstus. Pētersone-Godmane arī norādīja, ka ar patvēruma meklētāju strādā tā ES valsts, kurā tas nonācis vispirms.
Pašlaik patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" iespējams izmitināt līdz 200 cilvēkiem. Bēgļi un personas ar alternatīvo statusu Latvijā vienu gadu ik mēnesi var saņemt pabalstu 256 eiro apmērā, tāpat valsts sedz valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas un atbalstu sniedz arī nevalstiskās organizācijas.
Latvijai pieejamie resursi darbam ar patvēruma meklētājiem ir maksimāli izmantoti, apliecināja Pētersone-Godmane.
Jau vēstīts, ka kopumā valdības koalīcija ir par solidaritāti ES valstu vidū bēgļu problēmas risināšanai, taču Latvija neatbalsta tā dēvētās bēgļu kvotas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
