"Tas, ko mēs rezolūcijā sakām, - jaunais Būvniecības likums un Ministru kabineta noteikumi ir tapuši bez analīzes. Netika revidēti ne procedūru, ne dokumentu mērķi un jēga, nedz tika analizēts, kāda ir loma kuram būvniecības procesa dalībniekam," skaidroja Rožulapa.
Vienlaikus ar rezolūciju LAS arī izteica aicinājumu sertificētiem arhitektiem neparakstīt būvlaukuma aprites dokumentus, līdz normatīvajā regulējumā tiks precīzi definētas būvniecības dalībnieku atbildības robežas. Rožulapa norāda, ka tas nav aicinājums nepildīt tiešos pienākumus, bet gan aicinājums arhitektiem izvērtēt tos dokumentus, kurus viņi paraksta uz savu tiesību, nevis pienākumu pamata: "Ir normatīvajos aktos pateikti konkrēti pienākumi, kas mums ir jādara, un mums ir noteiktas arī tiesības. Un tradicionāli ir iegājies tā, ka mums pieprasa parakstīt dokumentus, kuri mums ir tiesības, bet nav pienākumi. Aicinām kolēģus vispirms ļoti kārtīgi pārdomāt šo te dokumentu lomu un savu parakstu uz tiem, kur mēs esam iesaistīti tikai uz savu tiesību pamata, nevis uz savu pienākumu pamata."
Rožulapa gan arī norādīja, ka ir grūti prognozēt, kā uz šādu arhitektu rīcību varētu reaģēt būvvaldes, jo tās sagaidot, "ka mēs parakstīsim kaut ko, kas būtībā nav mūsu pienākums".
Runājot par būvvaldes funkcijām, viņa arī pauda uzskatu, ka normatīvajos aktos būtu jānosaka, ko tieši būvvalde pārbauda projektā. "Ja kādam ir ilūzija, ka būvvalde pārrēķinās konstrukcijas, būvvalde to nedarīs, tāpēc, ka konstrukcijas var pārrēķināt tikai konkrēti sertificēti speciālisti. Ir noteikts, ka projektu ir jāpārbauda 15 darba dienu laikā – to nevar pārbaudīt 15 darba dienu laikā, un tāpēc tam ir ekspertīze," skaidroja Rožlapa, norādot, ka "nevajag sagaidīt no būvvaldēm kaut kādas darbības, kas ir neadekvātas, kam ir noteikti pilnīgi citi līdzekļi.''
Sertificēšanas centra vadītāja arī vērsa uzmanību, ka pašreiz spēkā esošo Būvniecības likumu būvvaldes dažādās pašvaldībās interpretē dažādi, lai gan viens no mērķiem, radot jauno likumu, bijis panākt, lai visās pašvaldības "viss notiktu vienādi".
Taujāta par to, kurām institūcijām un organizācijām būtu jāiesaistās likumdošanas mainīšanā, viņa pauda uzskatu, ka būtu jāsadarbojas Ekonomikas ministrijai un visām būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām.
Jau ziņots, ka LAS 20.kongresā pieņēmusi rezolūciju par valsts būvniecības politiku un sertificēta arhitekta atbildību. LAS iesaka sertificētiem arhitektiem neparakstīt būvlaukuma aprites dokumentus, līdz normatīvajā regulējumā tiks precīzi definētas būvniecības dalībnieku atbildības robežas.
"Zolitūdes traģēdija ieviesa būtiskas korekcijas lēmumu pieņēmēju attieksmē pret būvniecības nozares problemātiku, tomēr valsts atbildīgās institūcijas tā arī neatzina, ka iepriekšējā periodā Būvniecības likuma izstrādē paveiktais ir bijis balstīts uz maldīgiem pieņēmumiem un nepietiekošu procesa izpratni. Netika analizētas un pašos pamatos koriģētas iepriekš pieņemtās pamatnostādnes; tā vietā steigšus tika veikti normatīvo aktu kosmētiski uzlabojumi," teikts LAS rezolūcijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
