Girss un Osipovs biedē ar tiesu darbiem pret valsti  (366)

Girss skaidroja, ka prasības apjoms, kas būs līdzvērtīgs zaudējumu apjomam, varētu būt vairāk nekā 100 000 eiro.

Viņš pauda, ka sākumā tiks iesniegta sūdzība par UR pieņemto lēmumu, tajā norādot arī sekas, kas var iestāties, ja lēmums netiks pārskatīts, tostarp par zaudējumu kompensēšanu. Vienlaicīgi tiks sākta darbošanās pie portāla reģistrācijas citā Eiropas valstī, iespējams, Nīderlandē.

"Ar savu lēmumu īstermiņā mums ir sagādātas lielas problēmas, taču ilgtermiņā to nebūs, jo portāls vairs neatradīsies Latvijas jurisdikcijā," norādīja Girss, piebilstot, ka, viņaprāt, nevajadzētu rasties problēmām reģistrēt mediju Nīderlandē. Viņš paredz, ka tas varētu notikt dažu mēnešu laikā.

Kā reģistrācijas atteikuma iemesls norādīts, ka esot neskaidri formulēti portāla uzdevumi - neesot saprotams, uz kādu principu un starptautisko normu pamata un ar kādiem šo principu mehānismiem tiks veicināta krievu kopienas attīstība un aizsardzība, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais UR lēmums. Tāpat esot neskaidra reģistrējamā masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze, jo portāla saturu veidos "notikumu apskati no Latvijas krievu kopienas interešu pozīcijas".

UR norādījis, ka, balstoties uz Drošības policijas (DP) vēstulē minēto, portāls jau tagad darbojas ar ievirzi - "īstenot Krievijas Federācijas politikas interešu pozīciju Latvijā, tādā veidā cenšoties tās pasniegt par Latvijas krievu kopienas interešu pozīcijām, kas savukārt norāda un patiesajiem portāla mērķiem".

Tāpat UR lēmumā uzsvēra, ka viens no portāla uzdevumiem, kā tas ir arī minēts portāla aprakstā, ir "noliegt jebkāda etniskā vai valodiskā pārākuma pieļaujamību Latvijas daudznacionālajā sabiedrībā". UR skaidroja, ka atbilstoši Satversmei, kā arī Valsts valodas likumam latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un ikviena cita valstī lietotā valoda ir uzskatāma par svešvalodu. Līdz ar to uzsvērts, ka tikai latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai caur tās lietotāju Latvijā paredzētas ekskluzīvas tiesības, kuras nepiemīt citām Latvijā lietotajām valodām, valsts valodas aspektā tai ir pārākums.

Tādējādi iepriekšminētais uzdevums par "jebkāda valodiskā pārākuma noliegšanu" ļaujot secināt, ka ir iespējama arī latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pārākuma esības Latvijā noliegšana, kas ir pretrunā ar jau minētajiem tiesību aktiem.

DP vēstuli, uz kuru balstījās UR, Girsam atteica izsniegt, norādīja Girss. Viņš pauda neapmierinātību ar to, ka ir liegta iespēja iepazīties ar DP atzinumu.

Kā ziņots, UR atteicis reģistrēt portālu "www.zarya.lv" kā masu informācijas līdzekli, pastāstīja Girss.

Girss skaidroja, ka arī atteikuma gadījumā portāls turpinās strādāt un biedri jau izskata variantu atteikuma gadījumā portālu, kas darbotos kā masu informācijas līdzeklis, reģistrēt Beļģijā vai Holandē. Tomēr Girss cer, ka UR neatteiks reģistrēt minēto portālu, jo jau līdz šim tiesu prakse esot pierādījusi, ka nepamatoti UR atteikumi tiek atcelti ar tiesas lēmumu. Tāpat, ja tiks saņemts atteikums, Girss jau pirms atteikuma saņemšanas neizslēdzis iespēju vērsties tiesā, lai valsts atmaksātu līdzekļu zaudējumu, ko portālam nebūs izdevies piesaistīt, pateicoties reģistrācijas trūkumam.

UR jau vairākas reizes atlicis portāla reģistrāciju. Vēl 25.februārī Girss un viņa biedri saņēmuši vēstuli par reģistrācijas procesa atlikšanu, to atliekot līdz 14.aprīlim, tomēr arī tad tas pagarināts vēlreiz - līdz 13.maijam. Tas esot darīts, jo nepieciešama papildu pārbaude, kā arī Drošības policijas atzinums.

Portālā, kurš faktiski sācis darboties jau 16.martā, tiek piedāvātas ne tikai ziņas, bet arī to vērtējums no apvienības redzesloka, skaidroja Girss. Tomēr portāls darbosies kā platforma dažādiem viedokļiem. Girss sacīja, ka arī tad, ja ideoloģiskais pretinieks politiķis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) vēlēsies izteikties, viņam tiks dota tāda iespēja un publicēts viņa viedoklis bez iejaukšanās tekstā. Tam blakus, protams, būtu apvienības redzējums par sacīto, piebilda Girss.

Portāla galvenais redaktors ir Osipovs, bet viņa vietnieki ir Girss un Vitālijs Rudņevs. Satura veidošanā piedalās arī pieaicināti autori.

Portāls līdz šim apskatīts vairāk nekā 176 000 reizes, piesaistot 54 482 lasītājus, no kuriem ceturtdaļa portālā atgriežas, informēja Girss. Viņš norādīja, ka portālu apmeklē galvenokārt Latvijas iedzīvotāji - to īpatsvars sastāda 67,14%. Tāpat portālu aktīvi skata arī ārzemēs dzīvojošie - Lielbritānijas iedzīvotāju īpatsvars portāla lasītāju vidū ir 9,56%, Krievijas - 7,82%, Īrijas - 2,02%. Portālu skata citu valstu iedzīvotāji.

Jau ziņots, ka "Par dzimto valodu!" noteiktajā termiņā nav iesniegusi arī UR biedru reģistru, līdz ar to UR partijai ir nosūtīja brīdinājumu par dokumentu iesniegšanu. Tāpat UR norādīja, ka ar tiesas nolēmumu šīs partijas darbība ir apturēta.

Saskaņā ar tiesas spriedumu partijai "Par dzimto valodu!" līdz 30.aprīlim bija jāiesniedz UR partijas biedru saraksts, kā arī jāsamaksā ar tiesāšanos saistītās valsts nodevas.

Partija "Par dzimto valodu!" jeb tā saucamā Lindermana partija oficiāli reģistrēta 2012.gada 24.jūlijā. Partija ir deklarējusi, ka cīnīsies par līdztiesību - par Latvijas pilsonību visiem valsts nepilsoņiem, par oficiālas valodas statusu krievu valodai un par mazākumtautību skolu saglabāšanu. Minētā partija ir arī viena no krievu valodas referenduma rīkotājām.