Prokurors Zelčs spriedumu digitālās televīzijas krimināllietā kopumā vērtē pozitīvi  (4)

Jautāts par sprieduma iespējamo protestēšanu, prokurors norādīja, ka jāskatās, kāda būs tiesas argumentācija, un tad jālemj.

Zelčs arī piebilda, ka, viņaprāt, spriedums pierāda, ka tiesnesis iedziļinājās lietas būtībā.

Jautāts, ko viņš domā par daudzām attaisnotajām personām, Zelčs sacīja, ka viņš nebūt nesagaidīja, ka tiesas spriedums būs identisks tam, ko lūdza prokuratūra.

Andreja Ēķa aizstāvis zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs žurnālistiem sacīja, ka spriedums norāda uz absolūtu apsūdzības izgāšanos, jo daudzi attaisnoti pilnībā vai daļēji. Tāpat viņš pauda absolūtu pārliecību, ka daļā par notiesājošiem spriedumiem tie tiks pārsūdzēti.

Vēl advokāts piebilda, ka līdz ar šo lietu sabiedrībai tiek melots desmit gadu garumā.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Šodien tiesa atzina par vainīgu bijušo "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā.

Kādreizējam "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā.

Advokātam Jānim Lozem galīgais sods noteikts divi gadi brīvības atņemšanas un naudas sods 36 000 eiro apmērā.

Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultantam Harijam Krongornam piespriesta trīs gadu brīvības atņemšana, sodā ieskaitot cietumā pavadītos trīs mēnešus.

Šķēles kādreizējam biroja vadītājam, polittehnologam Jurģim Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Andrejam Zabeckim piespriests trīs gadu cietumsods.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam tiesa noteikusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam piespriests trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piespriests 18 000 eiro naudas sods.

Bijušajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarniekam Andrianam Boldānam (Ļublins) piespriests naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Ojāram Rubenim noteikts naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam piespriests naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, atbrīvots no kriminālatbildības.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo "Kempmayer Media Latvia" valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Kā ziņots, digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.