'Digitālgeitas' sprieduma šoks: Šķēle nekomentē, Liepnieks un pārējie pārsūdzēs  (201)

Portāls "Delfi", pēc informācijas aģentūras LETA sniegtajām ziņām, piedāvā uzzināt, kā notiesātie un atsevišķas ar šo lietu saistītās personas, attiecas pret šo spriedumu un vai plāno to pārsūdzēt.

Tā kā Rīgas apgabaltiesa piektdien pasludinājusi saīsināto spriedumu digitālās televīzijas krimināllietā, patlaban izveidojušos situāciju vēl ir pāragri komentēt, atzina ekspolitiķis Andris Šķēle, kuram šajā lietā ir liecinieka statuss.

"Patlaban droši vien jāgaida pilns tiesas spriedums, lai varētu sniegt jebkādus objektīvus komentārus par šo lietu," norādīja Šķēle.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultantam Harijam Krongornam piespriesta trīs gadu brīvības atņemšana, sodā ieskaitot cietumā pavadītos trīs mēnešus.

Savukārt Šķēles kādreizējam biroja vadītājam, polittehnologam Jurģim Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 72 000 eiro apmērā. Tāpat no Liepnieka valsts labā piedzīti 16 470 eiro.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Bijušais "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklis Andrejs Zabeckis pārsūdzēs viņam noteikto tiesas sodu digitālās televīzijas krimināllietā, apstiprina Zabecka advokāts Dmitrijs Skačkovs.

Skačkovs uzskata, ka tiesas spriedums ir nekonsekvents, jo Zabeckis attaisnots apsūdzības punktā par krāpšanu, bet notiesāts punktā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. "Ja nav notikusi krāpšana, nevar notikt arī legalizācija," piebilst advokāts.

Tiesa Zabeckim piesprieda brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, jo viņš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā, pēc 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Advokāts Jānis Loze pārsūdzēs viņam noteikto sodu digitālās televīzijas krimināllietā, apstiprina Lozes advokāts Māris Mezītis.

Viņš skaidro, ka, viņaprāt, Loze ir notiesāts par savu profesionālo darbību. "No klienta viedokļa šāds tiesas noteiktais sods ir vērtējams slikti, jo mans klients būtībā tika notiesāts par savu profesionālās darbības veikšanu."

Mezītis arī norāda, ka, tā kā viņa aizstāvamais vainu lietā neatzīst, nav šaubu, ka tiesas spriedums tiks pārsūdzēts valstī noteiktajā kārtībā. "Meklēsim labākus argumentus un iesim visas tiesas instances, līdz būs pierādīts, ka mans klients nav vainīgs."

Tiesa Lozem piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un naudas sodu 36 000 eiro apmērā, jo viņš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā un 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā.

Rīgas nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Bijušie "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļi Jānis Svārspstons un Jānis Zips pārsūdzēs tiesas piespriestos cietumsodus un naudas sodus digitālās televīzijas lietā.

Svārspstona un Zipa advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka spriedums tiks pārsūdzēts. No vienas puses, tiesa individuāli ir vērtējusi katra apsūdzētā lomu, taču, no otras puses, tiesa nav ņēmusi vērā Rozenberga argumentus.

Rozenbergs arī uzskata, ka pēc septiņu gadu tiesas procesa tiesai nevajadzēja piemērot brīvības atņemšanas sodu.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam tiesa noteikusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un naudas sodu 25 200 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam piespriests trīs gadu cietumsods, kā arī naudas sods 25 200 eiro apmērā. Tieši Svārpstonam piemērots vislielākais sods.

Rīgas apgabaltiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks par spriedumu digitālās televīzijas krimināllietā bija šokēts, jo šādu tiesas lēmumu nebija gaidījis.

Liepnieks īsi pirms sprieduma izskatījās mierīgs un nodevās žurnāla lasīšanai. Jau pēc sprieduma polittehnologs izskatījās sadrūmis. "Manī mutuļo emocijas, un es varbūt negribētu neko sīkāk komentēt. Skaidrs, ka pilnīgi neko tādu spriedumā nebiju gaidījis ar visu savu pieredzi un nebija man tādas prognozes, kāds varētu būt iznākums. Mēģināsim kaut ko vēl sagremot un saprast. Es esmu šokēts," žurnālistiem teica Liepnieks.

Lielākais pārsteigums Liepniekam ir par to, ka spriedums ir notiesājošs. "Tomēr 12 gadus cilvēkus vazāt pa tiesām, izmeklēšanām lietā, kurā zaudējumi nevienam nav nodarīti, kurā nav cietušā, un tad vēl pēc 12 gadiem ielikt uz trīs gadiem cietumā," uzsvēra Liepnieks, atgādinot, ka vairākiem apsūdzētajiem tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodus.