Piliksers: Šķēlem digitālās televīzijas lietā nebija jāsēž uz apsūdzēto sola  (122)

Atbildot uz jautājumu, cik tuvu Šķēle bija apsūdzēto solam, viņš norādīja, ka "caur [Hariju] Krongornu - pavisam tuvu".

"Ja ņem vērā saistību ar Krongornu, Šķēle bija pavisam tuvu, cieši klāt. Turklāt viņš nenoliedza savu interesi par "Kempmayer" daļām. Tomēr Šķēlem nevajadzēja būt uz apsūdzēto sola, jo par "stāvēšanu klāt" apsūdzēt nevar, jābūt noziedzīgām darbībām," atzina Piliksers.

Arī lietas tiesnesis Juris Stukāns vēlāk intervijā TV3 ziņām atzina, ka Šķēlem bijusi loma procesā, tomēr, pateicoties tam, ka ekspolitiķis sadarbojās ar izmeklētājiem un "atklāti stāstīja par lietas detaļām", viņam uz apsūdzēto sola nebija jānonāk.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja saīsināto spriedumu digitālās televīzijas krimināllietā, atzīstot par vainīgiem 13 apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas, bet viena - atbrīvota no kriminālatbildības.

Starp apsūdzētajiem ir arī bijušajam premjeram un Tautas partijas (TP) dibinātājam Šķēlem pietuvinātas personas, taču viņam pašam lietā tika piemērots liecinieka statuss.

Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultantam Krongornam tiesa šodien piesprieda trīs gadu brīvības atņemšanu, sodā ieskaitot cietumā pavadītos trīs mēnešus.

Savukārt Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Jurģim Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 72 000 eiro apmērā. Tāpat no Liepnieka valsts labā piedzīti 16 470 eiro.

Šķēle, lūgts komentēt šodien pasludināto spriedumu, aģentūrai LETA sacīja, ka izveidojušos situāciju vēl ir pāragri komentēt. "Patlaban droši vien jāgaida pilns tiesas spriedums, lai varētu sniegt jebkādus objektīvus komentārus par šo lietu," norādīja Šķēle.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.