Leta4862
Foto: LETA

Lai arī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē deputāti un pieaicinātās personas vērsa uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas jārisina, Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme atzina, ka jebkurām izmaiņām nepieciešams politisks atbalsts.

Ierēdņi ir ierēdņi, bet nav jēgas kaut ko izstrādāt, ja tam nav politiķu atbalsta, pirmdien skaidroja Jaunzeme.

Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka ir atvērti vairāki likumi, kur iespējams risināt komisijas sēdē skatītos jautājumos. "Lūdzu jūsu konkrētus priekšlikumus," viņa aicināja.

Komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL) gan vairākkārt uzsvēra ministrijas ierēdņu nozīmi un to, ka tieši viņiem jāizstrādā izmaiņas. "Ministrijai ir ierēdņu korpuss, savukārt deputātiem ir tikai viens palīgs," viņš teica.

Viens no problēmjautājumiem, uz ko uzmanību vērsa jurists, sociālās vietnes nekropole.lv izveidotājs Aivars Borovkovs bija personas datu aizsardzība un tas, ka brīžiem sabiedrības intereses ir svarīgākas par to. 

Bijušais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks, tagadējais Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA) atgādināja, ka traģēdijas laikā sniedzis informāciju par cietušajiem un bojāgājušajiem, taču izrādījies, ka tam nepieciešama rakstisks pieprasījums.

"Speciālistiem jāprot strādāt tā, lai nepārkāptu likumu, bet izdarītu to, kas jāizdara," sacīja Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte. Pēc viņa teiktā, Jaunzeme telefoniski solījusi Rīgas domes pārstāvjiem, ka informācija tiks sniegta. Šics pēc šī atgadījuma zaudēja amatu, un saistībā ar to turpinās tiesvedība.

Arī deputāts  Ints Dālderis (V) atzina, ka personas datu aizsardzības jautājumi ir jārisina, un pie tā nāksies atgriezties.

Runājot par mācībām pēc Zolitūdes traģēdijas, Jaunzeme atzina, ka sociālā sistēma Latvijā nav paredzēta ārkārtas situācijām, bet gan ilgtermiņa darbībai.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir ēnu ekonomika. "Algu slēpšana šādos gadījumos atsaucas uz bērniem," viņa teica, skaidrojot - ja vecāki ir saņēmuši algu aploksnē, traģēdijas gadījumā bērni saņem vien simbolisku pabalstu.

Pašlaik Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija beigusi uzklausīt dažādas iesaistītās personas. Plānots, ka vasaras laikā deputāti individuāli  turpinās darbu pie gala secinājumiem, un augustā tos plānots izskatīt komisijas sēdē. Pirmajā Saeimas sēdē septembrī gala ziņojumu varētu apstiprināt.

Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.

Komisijas pirmie secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.

Aprīļa vidū prokuratūra tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas lietā sāka kriminālvajāšanu un uzrādīja apsūdzības astoņām personām.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors piecas apsūdzētās personas pie kriminālatbildības saucis pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas - par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas.  Savukārt trīs personas pie kriminālatbildības sauktas pēc Krimināllikuma 319.panta 3.daļas - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!