Kā pirmais kandidāts prezidenta amatam oficiāli izvirzīts Bondars  (200)

Bondara kandidatūru izvirzījuši vairāki LRA deputāti.

Kā ziņots, no otrdienas līdz 24.maijam oficiāli jāizvirza Valsts prezidenta amata kandidatūras, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Pagaidām plānots izvirzīt vēl trīs Valsts prezidenta amata kandidātus - aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS), tiesību ekspertu Egilu Levitu un parlamentārieti Sergeju Dolgopolovu (S).

Vējoni izvirzīs Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un plāno atbalstīt arī daļa "Vienotības" deputātu, Levitu - nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) kopā ar atsevišķiem "Vienotības" un "No sirds Latvijai" (NSL) deputātiem, Dolgopolovu - "Saskaņa".

Vējoņa kandidatūru oficiāli varētu izvirzīt ceturtdien, bet Levita kandidatūru - piektdien. "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka Dolgopolova izvirzīšanai visi nepieciešamie dokumenti sagatavoti, taču precīzu oficiālās izvirzīšanas dienu viņš nevarēja nosaukt.

Iepriekš arī NSL kopsapulce bija vienojusies Valsts prezidenta amatam virzīt deputātu Gunāru Kūtri. Tomēr Kūtris esot nolēmis nekandidēt, tāpēc NSL nevirzīs savu kandidātu, kā arī neatbalstīs nevienu citu.

Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks vēlēts nākamais Valsts prezidents, notiks 3.jūnijā plkst.10.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Bondars dzimis 1971.gadā.

Viņš 1996.gadā beidzis Leiklandas koledžu Viskonsīnā, ASV, un ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā biznesā. Savukārt 2011.gadā viņš absolvējis Hārvarda Universitāti un ieguvis maģistra grādu publiskajā pārvaldībā.

1998.gadā Bondars bijis AS "Interbaltija Invest" valdes priekšsēdētājs, bet tā paša gada novembrī viņš kļuva par toreizējā premjera Viļa Krištopāna biroja vadītāju.

Pēc astoņiem mēnešiem viņš tika iecelts par toreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. 2001.gada martā viņš gan atstājis Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatu saistībā ar kandidēšanu uz Rīgas domi, taču pēc neievēlēšanas atsācis pildīt amata pienākumus.

2006.gada jūnijā Bondars jau atkal atstāja prezidenta kancelejas vadītāja amatu un pēc mēneša kļuva par AS "Latvijas Krājbanka" valdes priekšsēdētāju. Bankas valdes priekšsēdētājs viņš bija līdz 2009.gada augustam. No 2009. līdz 2010.gadam Bondars bija "Latvijas Krājbankas" padomes loceklis.

Kopš 2011.gada viņš ir SIA "PBK" valdes priekšsēdētājs.

Tāpat 2013.gada novembrī Bondars nodibinājis uzņēmumu SIA "T6B" un ir tā īpašnieks un valdes loceklis.

2000.gada nogalē Bondars iestājās partijā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un izteica gatavību kandidēt pašvaldību vēlēšanās. 2003.gadā viņš presē tika minēts kā iespējamais kandidāts Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam.

Viņš ir arī Latvijas Basketbola savienības (LBS) padomes loceklis, kā arī Bondars pats ir spēlējis Latvijas izlasē.

Pērn oktobrī Bondars kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās no partijas "Latvijas Reģionu apvienība" saraksta un tika ievēlēts.

Kā ziņots, sākotnēji koalīcija plānoja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, taču tas neizdevās. Vispirms ZZS Valsts prezidenta amatam vienojās virzīt Vējoni. Atbalstu viņa kandidatūrai sākotnēji pauda arī "Vienotība".

Savukārt VL-TB/LNNK tomēr vienojās Valsts prezidenta amatam pieteikt Levita kandidatūru, aicinot arī citus parlamenta deputātus pievienoties viņa izvirzīšanai. Pēc nacionālās apvienības lēmuma par Levitu "Vienotības" frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem kandidātiem - Levitu vai Vējoni.

Gan atsevišķi politiķi, gan politisko procesu vērotāji pauda šaubas, ka, valdību veidojošajai koalīcijai nespējot vienoties par vienu kandidātu, Valsts prezidentu varētu ievēlēt pirmajā vēlēšanu kārtā.

Pēc atsevišķu politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka viens no iespējamajiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no kandidātiem, kas vēl nav publiski minēts.

Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas procesu un prezidenta ievēlēšanu politiķi arvien vairāk saista arī ar valdošās koalīcijas partiju cīņu par ietekmi valdībā. Neoficiālajās sarunās politiķi atzīst, ka šī ir "plašāka spēle", proti, tajā iesaistīts krietni lielāks jautājumu loks, nevis tikai cīņa par sava kandidāta ievēlēšanu augstajā amatā.