Sapulcē klātesošie tika informēti par medību koordinācijas komisijas izveides norisi, kā arī tika pārrunāti iespējamie risinājumi situācijā, kad medības pilsētā ir aizliegtas, bet mežacūkas rada neērtības iedzīvotājiem.
RD Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) uzsvēra, ka medību koordinācijas komisija jāveido, jo pilsētā medības ir aizliegtas. Viņš paredzēja, ka līdz Jāņiem komisija tiks izveidota un medības legalizētas, jo līdz rudenim Rīgā radusies situācija ir jāatrisina.
Tāpat Stepaņenko iezīmēja trīs veidus, kā risināt mežacūku problēmu Rīgā. Pirmais veids – medīt, otrais – mežacūkas iemidzināt un izvest ārpus pilsētas, kas jau ir ticis darīts, un trešais – likt mežacūku lamatas, noķert tās un izvest no pilsētas.
Tikmēr Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītāja Maira Megne pieļāva, ka sākumā varētu veikt pilotizmēģinājumus, liekot lamatas.
Saskaņā ar Medību likumu, epizootiju draudu gadījumos, kā arī tad, kad medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara valsts vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmās vai teritorijās, kur medīt aizliegts vai kur ir šo postījumu iemesls, attiecīgās pašvaldības izveido medību koordinācijas komisiju, pieaicinot piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares ekspertus.
Kā informēja Megne, tad šobrīd notiek saziņa ar institūcijām, kurām būs nepieciešams deleģēt savus pārstāvjus. Tiklīdz visi pārstāvji būs apstiprinājuši savu dalību komisijā, tiks sagatavots lēmumu projekts, ko iesniegs RD un saskaņos ar visām iesaistītajām institūcijām. Megne pauda cerību, ka tas līdz Jāņiem tiks izdarīts.
Kamēr vairums sanāksmes dalībnieku norādīja, ka medības varētu būt veiksmīgākais risinājums, cīnoties ar mežacūkām, veterinārārsts Jānis Beinerts uzsvēra, ka ar medībām nevajag steigties, vajag rast risinājumu. "Nevajag ar mežacūkām karot, bet gan sadzīvot," uzsvēra veterinārārsts. Viņš pauda pārliecību, ka 99% gadījumu mežacūka liks cilvēku mierā, ja viņš to neaizskars. Tāpat Beinerts skaidroja, ka mežacūku iemidzināšana nav labākais variants, jo, ja tā ir satrakojusies, ir nepieciešams ievadīt lielu daudzumu medikamentu, "kas ir diezgan sarežģīti".
Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta pārstāvis Jānis Bārs gan oponēja veterinārārstam, norādot, ka, piemēram, sadzīvošana ar bebriem Rīgas kanālā nav izdevusies. Viņš gan piekrita, ka medības ir galējais risinājums: "Nevajag sākt ar lielgabalu." "Tāpat viņš un citi sanāksmes dalībnieki vērsa uzmanību, ka medības pilsētā prasa īpašas zināšanas un ekipējumu, medīšana pilsētvidē "ir dziļi specifiska un tā atšķiras".
Diskusiju laikā izskanēja piedāvājumu apjozt ar žogiem pilsētu un kapus. Bārs atzīmēja, ka "uzbliezt Ķīnas mūri nebūtu nopietni". Viņš vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka mežacūkas ir jānošķir no barības bāzes jeb atkritumu konteineriem. "Paši ar savu saimniekošanu ievilinām šos dzīvniekus un tagad mēģinām tikt cauri," uzsvēra Bārs.
ZM pārstāvis pauda arī ideju, ka ar mežacūkām varētu tikt galā iekšlietu sistēmas darbinieki, nevis mednieki. Tāpat viņš atgādināja, ka mežacūka, pat ja sver ap 30 kilogramiem, spēj nogāzt gar zemi jebkuru pieaugušu cilvēku.
Uzņēmuma "Rīgas meži" valdes loceklis Juris Buškevics sanāksmes dalībniekiem skaidroja, ka, lai gan mežacūku skaits ir palielinājies, tās neapdraud mežsaimniecisko darbību. Jau vairākus gadus "Rīgas meži" saņem sūdzības, ka mežacūkas posta dārzus. "Pastiprināta medīšana varētu būt iemesls, kāpēc mežacūkas meklē mierīgākas vietas. Šobrīd mežacūku populācija ir izvēlējusies kā drošāko vietu Mangaļsalas un Ķīšezera niedrājus," ar saviem novērojumiem dalījās Buškevics. Viņaprāt, pirmkārt, ir jāsamazina Rīgā mežacūku blīvums, jo tuvojas arī Āfrikas cūku mēris.
"Rīgas meži" pārstāvis uzskata, ka efektīvākais veids, kā samazināt mežacūku blīvumu, būtu medības. "Protams, ir iespējams likt arī lamatas, tomēr, pēc savas pieredzes saku, ka mežacūka ir ļoti viltīgs dzīvnieks. Tas nestrādās."
Sapulcē piedalījās Megne, Vides pārvaldes priekšnieka vietniece un Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa, Zemkopības ministrijas pārstāvji, Valsts meža dienesta pārstāvji, veterinārās klīnikas SIA "Dr. Beinerts" pārstāvji, Latvijas Mednieku asociācijas pārstāvji, SIA "Rīgas meži" pārstāvji, kā arī Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).
Vēstīts, ka Rīgā mežacūkas jau ir ierasta parādība Juglas un Šmerļa apkārtnē. Divi dzīvnieki pat nonākuši līdz galvaspilsētas centram, kur kārtības sargi kopā ar veterinārārstiem tos sagūstīja un vēlāk nogādāja ārpus pilsētas.
Tomēr savvaļas dzīvnieku dzīvošana cilvēku blīvi apdzīvotās vietās rada arī apdraudējumu, ko apliecina tas, ka Juglā mežacūka uzbrukusi kādai sievietei ar suni, savainojot rīdzinieces četrkājaino draugu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
