Galvenais faktors, kāpēc mežacūkas ir daudz mazāk bīstamas nekā lapsas un jenotsuņi, ir tas, ka tās nepārnēsā trakumsērgu. Veterinārārsts skaidro, ka mežacūkas nāvējošo vīrusu nepārnēsā, jo, pirmkārt, tās nekož un, otrkārt, nav tādas plēsējas kā lapsas.
Beinerts kā veterinārās klīnikas vadītājs skaidro, ka vienmēr ar lielākām bažām sūta savus darbiniekus uz vietām, kur būs darbs ar lapsām. "Lapsas ir ļoti manīgas un bīstamas," uzsver veterinārārsts.
"Situācijā, ja jums apkārt ir 10 mežacūkas un viena lapsa, es iesaku skriet uz mežacūku pusi," pauž eksperts.
Viņš uzsver, ka lapsu skaits mežos paliek arvien lielāks, un, salīdzinot ar citiem dzīvniekiem, tām ir daudz vieglāk dzīvot pilsētā un urbānā vidē. Nereti pilsētās veidojas jau lapsu paaudzes, pilsētā ir vairāki rajoni, kur ir lapsu migas. Par lapsu un jenotsuņu augušo skaitu pilsētā esot jārunā jau tagad.
Vaicāts par mežacūkām, veterinārās klīnikas vadītājs norāda, ka gadījumā, ja cilvēks sastop mežacūku, tad nevajadzētu iet tai klāt. "Es ar grūtībām pieļauju situāciju, kad tā pati skries virsū. Tā darīs visu iespējamo, lai izbēgtu no konflikta. Mežacūka ir miermīlīgāka par cilvēku, tieciet man. Tā neskries virsū, tai doma par dzimtes saglabāšanu instinktu līmenī ir daudz augstāka. Tā neies virsū cilvēkam, mežacūka ir pragmātiska," skaidro Beinerts.
Vaicāts, vai Rīgas vicemēra Andra Amerika (GKR) izteikumiem ir pamats, ka mežacūkas bēg no NATO karavīriem Ādažu poligonā, veterinārārsts atjoko: "Tad jau tās drīzāk būtu skrējušas viņiem virsū nevis prom. Mežacūkas tur labi baro, tur tie pārtikas krājumi varētu būt daudz."
"Es nedomāju, ka kāds būtu mežacūkas tā nobaidījis, ka tās būtu skrējušas 20-30 kilometrus uz Rīgu. Mežacūku blīvums ārpus pilsētas ir ļoti liels un katru gadu palielinās. Tās arvien vairāk nāk iekšā pilsētā. Ārpus pilsētas konkurences apstākļi aug, barību grūtāk atrast, ir lielāki apdraudējumi tur, lai cik dīvaini tas nebūtu," skaidro Beinerts.
"Mežacūkas nenāk piedzīvojumu meklējumos uz Rīgu, bet gan tām piepilsētā paliek arvien grūtāk un grūtāk. Mēs to situāciju neatrisināsim savādāk, kā limitējot to skaitu ārpusē. Ar pilsētas medībām – es nedomāju, ka tā būs labi. Drīzāk, ja tas skaits būtu ārpusē mazāks, tad arī pilsētā tas būs mazāks," norādīja eksperts.
Vēstīts, ka Rīgas dome veidos medību koordinācijas komisiju, kas izvērtēs piemērotākos šo dzīvnieku populācijas mazināšanas variantus.
Rīgā mežacūkas jau ir ierasta parādība Juglas un Šmerļa apkārtnē. Divi dzīvnieki pat nonākuši līdz galvaspilsētas centram, kur kārtības sargi kopā ar veterinārārstiem tos sagūstīja un vēlāk nogādāja ārpus pilsētas.
Tomēr savvaļas dzīvnieku dzīvošana cilvēku blīvi apdzīvotās vietās rada arī apdraudējumu, ko apliecina tas, ka Juglā mežacūka uzbrukusi kādai sievietei ar suni, savainojot rīdzinieces četrkājaino draugu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
