Saeimas sēde, kurā tiks vēlēts Valsts prezidents, notiks šā gada 3.jūnijā. Valsts prezidenta amatam izvirzīti četri kandidāti, un, tā kā koalīcijai neizdevās vienoties par atbalstu vienam kandidātam, visticamāk, gaidāmas vairākas balsošanas kārtas.
Saskaņā ar likumu par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu.
Prezidentu ievēl, aizklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanas notiek kārtās - ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu - 51 - skaitu, tad par visiem kandidātiem tiek balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā nākamajā kārtā izslēdzot to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.
3.jūnijā Saeimas deputāti balsos par kandidātiem, kas pieteikti līdz 24.maijam.
Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.
Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Jaunajām vēlēšanām jānotiek ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.
Jau vēstīts, ka līdz šim Valsts prezidenta amatam izvirzīti vairāki kandidāti. Zaļo un zemnieku savienība izvirzījusi aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, kam atbalstu paudusi arī daļa partijas "Vienotība" deputātu. Nacionālās apvienības ieskatā piemērotākais kandidāts ir Eiropas Tiesas tiesnesis Egils Levits, bet opozīcijā esošā partija "Saskaņa" pieteikusi Sergeju Dolgopolovu.
Latvijas Reģionu apvienības kandidāts ir Mārtiņš Bondars.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
