Svētdien, 24.maijā, tiek svinēti Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki, kas kristīgajā pasaulē ir vieni no trim būtiskākajiem svētkiem, jo bez šī notikuma baznīca nepastāvētu. Šie svētki tiek svinēti 50.dienā pēc Lieldienām. Pēc Kristus Augšāmcelšanās svētkiem un Ziemassvētkiem Vasarsvētki ir trešie lielākie svētki kristīgajā baznīcā. Tāpat ar Vasarsvētkiem latviešu folklorā saistītas dažādas ar veselības un labklājības saglabāšanu saistības tradīcijas un ticējumi.
Apustuļu darbos var lasīt, ka Vasarsvētku dienā Kristus mācekļi bija kopā Jeruzalemē. "Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja. Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt. Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām tautām zem debess. Kad šī balss atskanēja, daudzi sanāca kopā un apjuka, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā. Mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus," teikts Svētajos Rakstos.
Vētra un uguns izsaka to, kādas izmaiņas rada Svētais Gars - Trīsvienīgā Dieva Trešā Persona. Svētais Gars vieno cilvēkus, saista kristiešus pie kristīgās kopības un dod spēku sludināšanai Vasarsvētki ir Baznīcas dzimšanas svētki. Līdz ar Svētā Gara nākšanu pār nedaudzajiem Jēzus sekotājiem, kristīgās vēsts pasludināšana sāka pulcināt arvien vairāk un vairāk cilvēkus visās vietās un laikos, aizsniedzot un pārvēršot visdažādāko cilvēku dzīves. Vasarsvētku notikums apliecina, ka Baznīca nav cilvēku veidota organizācija, bet gan Svētā Gara iedvesmotu cilvēku kopība, kura nāk kopā dievnamos, kalpo un liecina citiem par Kristu nevis pienākuma dēļ, bet tāpēc, ka tā ir šo cilvēku garīga pārliecība un ticība, liecina Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas interneta mājas lapā pieejamā informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
