Dziesmu un deju svētku virsdiriģents: svētku tradīcija nevar attīstīties, ja skolās netiek pievērsta uzmanība kolektīvajai muzicēšanai  (28)

Kā uzsvēra diriģents, darba apstākļi skolā neveicina labvēlīgu darba vidi un arī nerada mūzikas skolotāja un kora diriģenta profesijas prestižu.

"Koris bieži notiek uzreiz pēc stundām, konkurējot ar sportu un konsultācijām, kas īpaši saasinās pavasarī, kad notiek gan koru skates, gan eksāmeni. Protams, arī matemātikas un citu priekšmetu skolotāji nevēlas gaidīt, kad beigsies koris. Kora diriģents kļūst par ķīlnieku starp vecākiem, kuri zvana un dusmīgi pieprasa laist bērnu uz konsultāciju, jo tas taču ir svarīgi. Skolas vadība, protams, pieprasa labus rezultātus," situāciju skaidroja Teterovskis.

Viņš ir pārliecināts, ka vajadzētu pārveidot arī mūzikas mācību stundu programmas, daudz vairāk laika veltot praktiskai muzicēšanai, jo pašlaik mūzikas stundās lielākā daļa tiek atvēlēta mūzikas teorijas un vēstures apguvei.

"Ja pašlaik vidusskolas programma kā mērķi definē iemācīt bērniem klausīties mūziku, tad pēc gadiem visi varēsim sapulcēties Dziesmu svētkos un klausīties ierakstus. Kurš tad muzicēs? Kā pats nemuzicējot var iemācīties to klausīties? Proporcija mācību priekšmetos starp mūzikas praktizēšanu un teoriju ir ļoti ačgārna," uzsvēra Teterovskis.

Viņaprāt, skolu reitingos vajadzētu ņemt vērā arī koru sasniegumus skatēs. "Tās ir pielīdzināmas olimpiādēm, jo notiek regulāri un gan reģionāli, gan valsts mērogā. Tas dotu iespēju skolu direktoriem, kuriem kultūras dzīve ir svarīga, piešķirt lielāku stundu skaitu tieši korim, jo tā sasniegumi tiešām ir ļoti augstvērtīgi," stāstīja diriģents.

Viņaprāt, svarīgi būtu bērniem nodrošināt piedalīšanos Skolēnu dziesmu un deju svētkos. Teterovskis īpaši uzsvēris mazāko klašu bērnu kolektīvu dalību svētkos, jo tie ne tikai vairo patriotismu, bet arī attīstīta bērnu muzikālās prasmes un motivāciju turpināt dziedāt korī arī pēc skolas beigšanas.

Diriģents ir pārliecināts, ka Izglītības un zinātnes ministrijai un Kultūras ministrijai ir vairāk jāstrādā kopā, lai radītu abu svētku pārmantojamību. Pēc Teterovska domām, abu svētku atsevišķa līdzāspastāvēšana ir neloģiska arī no Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas viedokļa.