Austrumu partnerības politikai grūti būt sekmīgai, kamēr nav skaidrs, kam šī politika īsti ir paredzēta, norāda Rietumvalstu eksperti. Eiropas Savienībai būtu jāveic iekšējs audits, lai saprastu, kādēļ ne visas partnerības valstis redz Briseli kā atbildi savām problēmām, un ne vienmēr pie tā vainīga Krievija, šovakar ziņo LTV raidījums "de facto".
Ukrainas notikumi reizē piešķīra Austrumu kaimiņu politikai citu svaru, bet kompromisa meklējumi no visām pusēm neļāva neko būtisku Rīgā sasniegt.
No sešām austrumu partnerības valstīm divu – Baltkrievijas un Azerbaidžānas – prezidenti uz Rīgu neatbrauca.
Vairāki samita dalībnieki no Azerbaidžānas nerunāja kameras priekšā un neuzstājās diskusijās, atzīstot, ka delegācijas sastāvā ir cilvēki no drošības iestādēm, kas vērsīs represijas viņu uzskatu dēļ.
Salīdzinot ar Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Armēniju, mērķtiecīgi Eiropas Savienībai tuvojas Moldova, Gruzija un Ukraina. Nākamgad stājas spēkā līgums par Ukrainas pievienošanos brīvās tirdzniecības zonai, taču bezvīzu režīmu Ukraina un Gruzija Rīgā vēl nepanāca, par ko īpaši vīlušies ir gruzīni.
"Pēc pēdējās domu aptaujas mums ir parādījies 31% piekritēju Eirāzijas Savienībai. Tam ir savi iemesli - pirmkārt, post-padomju valstīs ļoti spēcīgi strādā Krievijas propaganda un Krievija nesamierināsies ar šo valstu demokrātisku attīstību. Otrs – tas, ka ES nespēja aizstāvēt no Krievijas Ukrainu, tas arī ietekmēja Gruzijas iedzīvotāju viedokļus," stāsta Nato Bahiašvili, Ģeopolitisko studiju starptautiskā centra priekšsēdētāja.
Moldovai jau ir bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību, taču liela daļa sabiedrības tomēr atbalsta pievienošanos Krievijas vadītajai savienībai, neraugoties uz to, ka Krievija pērn nobloķēja Moldovas lauksaimniecības preču ievešanu.
"Tagad mēs saskaramies ar sarežģītiem izaicinājumiem. Ir politiski un ekonomiski spēki, kas neatbalsta vienošanos ar Eiropas Savienību. Jo daudzi nosacījumi apdraud viņu ietekmi valstī," skaidro Viktors Čirila, Ārpolitikas asociācijas "APE" izpilddirektors.
Ukrainas notikumu dēļ Vācija kļuvusi vēl aizdomīgāka pret jaunu dalībvalstu parādīšanos, un tā ir slikta ziņa, ka progress šajā jomā ir atkarīgs no Krievijas viedokļa, uzskata Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors un bijušais Lielbritānijas vēstnieks Rīgā Īans Bonds.
"Vispirms Eiropas Savienībai ir jādefinē, kam austrumu partnerība ir paredzēta. Pašlaik tā nav nekas. Tā nenoved pie dalības, bet arī nenoved pie partnerības bez dalības. Eiropas Savienībai ir jāuzlabo komunikācija. Ir daudz pārpratumi austrumu partneru valstīs un pašā savienībā," saka Bonds.
Kenana institūta direktors Metjū Rodžanskis pauž, ka Eiropas Savienībai ir jāveic iekšējais audits, lai saprastu, kādēļ Briseles politika pret atsevišķām partnerības valstīm nestrādā: "Kaimiņi neredz ieguvumus, viņi redz bailes, spiedienu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
