Valsts prezidenta amatam virzītais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits uzskata, ka patlaban nav nepieciešams atkal aktualizēt jautājumu par īpašumu atdošanu ebrejiem, savukārt citi kandidāti ir pielaidīgāki, liecina viņu teiktais "LNT Ziņu TOP 10" rīkotajās kandidātu debatēs.
Runājot par Saeimas komisijās patlaban iestrēgušo priekšlikumu atdot ebreju biedrībām vairākus īpašumus, Levits norādīja, ka Latvija deviņdesmito gadu sākumā ļoti radikāli, salīdzinot ar pārējām Austrumeiropas valstīm, kur sabruka komunisms, bija atdevusi īpašumus bijušajiem īpašniekiem. Un, viņaprāt, šis process ir beidzies. Tam ir bijis savs termiņš un līdz ar to nav nepieciešams atkal šo jautājumu aktualizēt, norādīja Levits.
"Mūsu process deva iespēju atgūt savus īpašumus gandrīz visiem, kas nebija daudzās citās Austrumeiropas valstīs – Ungārijā, Polijā. Un tas arī bija taisnīgi," vērtēja Valsts prezidenta amata kandidāts.
Vaicāts, ko teiktu ASV speciālajam sūtnim holokausta jautājumos, viņš norādīja, ka teiktu: jautājums ir noslēgts un bija iespējas to darīt.
Pašreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) atzina, ka apstiprinās īpašumu atdošanu, ja pie viņa kā Valsts prezidenta nonāks attiecīgs likums. Viņš atzina, ka tas varbūt nav labākais ceļš, jo iepriekš iespējas pieteikties bija visiem, taču tajā pašā laikā viņš atbalstot, ka valsts un pašvaldība var pārskatīt savus īpašumu jautājumus, ja tie pieder ebrejiem, brīvprātīgajām ugunsdzēsēju biedrībām vai Sarkanajam krustam.
Līdzīgi arī Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka likumu parakstīs, ja Saeima to apstiprinās. Mārtiņš Bondars (LRA) ieņēma tādu pašu pozīciju. Viņš uzskata, ka atdot reliģiskos īpašumus, piemēram, sinagogas un kapsētas, savā ziņā ir valsts pienākums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
