Valsts kontrole vēršas pret līdzekļu izšķērdēšanu: varētu lemt par zaudējumu piedziņu  (1)

Tas darīts, lai nepieļautu situācijas, kad pēc revīzijām, kurās konstatēta nelikumīga rīcība ar finanšu līdzekļiem un mantu, bieži vien neseko atbilstoša rīcība, tieši vēršoties pret vainīgajām amatpersonām.

Sagatavotie Valsts kontroles likuma grozījumi paredz, ka pēc lēmuma par revīzijas ziņojuma stāšanos spēkā pieņemšanas VK varēs lemt par administratīvās lietas uzsākšanu, lai izvērtētu, vai un pret kuru amatpersonu vai darbinieku veicama zaudējumu piedziņa, ja konstatēta nelikumīga rīcība ar finanšu līdzekļiem vai mantu.

"Lēmums par piedziņu jāpieņem pašā iestādē, bet, ja tas nenotiks, VK izdos administratīvo aktu par naudas piedziņu," skaidro Liepiņa-Milzarāja. Lēmumu varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Jautājuma izskatīšana un visi citi procesuāli tehniskie jautājumi tiks risināti vispārējā kārtībā, kādu nosaka Administratīvā procesa likums.

Šāds mehānisms gan neattieksies uz visiem ieteikumiem, jo lielākā daļa no tiem jau tagad tiek ieviesta un galvenokārt attiecas uz pārvaldības pilnveidošanu un risku novēršanu, piebilst Valsts kontrolē.

"Ne katrā revīzijā konstatētā finansiālā ietekme ir zaudējums, ko ir iespējams atgūt tiesas ceļā. Turklāt jāņem vērā arī amatpersonu un darbinieku maksātspēja," min kontrolieri.

Iestādes apkopotā ministriju prakse zaudējumu atgūšanā liecina - ja iestādes vadītājam ir griba atgūt darbinieku izšķērdētos līdzekļus, tas notiek un ļoti raiti, jo normatīvā bāze zaudējumu atgūšanai jau tagad ir pietiekama.

"Izstrādātais mehānisms ir pārejas instruments ar preventīvu efektu, lai veicinātu šo gribu un apziņu, ka par savu rīcību jāatbild personīgi, nevis jāuzkrauj atbildība nodokļu maksātājiem. Mērķis nav iekasēt papildu līdzekļus," norāda Liepiņa-Milzarāja.

Grozījumi neparedz jaunus sodus, neietekmē jautājuma izskatīšanu kriminālprocesuālā kārtībā, izņemot gadījumu, ja zaudējumu kompensēšana kriminālprocesuālā kārtībā nav veikta cietušās iestādes bezdarbības dēļ. Valsts kontrole pati to varēs iniciēt pēc procesa pabeigšanas.

Vienlaikus ar Valsts kontroles kompetences paplašināšanu finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas gadījumā būtu jāpagarina noilgums zaudējumu piedziņai no diviem uz četriem gadiem. Līdzīgi kā kaimiņvalstīs iecerēts noteikt: ja pārkāpums izdarīts aiz rupjas neuzmanības, tiek noteikts atbildības limits, piemēram, divu gadu algas apmērā. Ja nodarījums izdarīts ar nodomu - pilnā apmērā.

Tāpat Valsts kontrole rosinās paredzēt iespēju noteikt aizliegumu prēmēt vai izmaksāt naudas balvas tās iestādes administratīvajai vadībai, kurā būs konstatēti būtiski pārkāpumi, jo nav loģiski, ka tiek saņemta prēmija par kļūdainu rīcību.

Mehānisma izstrādē pētīts gan Latvijas starpkaru perioda, gan citu Eiropas Savienības augstāko revīzijas iestāžu darbības regulējums un prakse.

Latvijas starpkaru periodā Valsts kontrole noteica uzrēķinus iestādēm, bet to vadītāji bija personīgi atbildīgi par zaudējumu piedziņu regresa kārtībā. Šādu kompetenci Satversmes autori atzina kā pieļaujamu.

Eiropas Savienībā ir valstis, kurās augstākajām revīzijas iestādēm ir tiesības pašām pieņemt lēmumus par atsevišķu sodu piemērošanu amatpersonām vai zaudējumu piedziņu no tām (piemēram, Beļģija, Portugāle, Itālija, Francija, Spānija, Slovākija, Rumānija). Citās dalībvalstīs secinātajam ir tikai ieteikuma raksturs vai pastāv vēl citi mazāk iedarbīgi ietekmēšanas mehānismi. Lietuvā Valsts kontrole dažos gadījumos mēdz uzdot iestādēm piedzīt zaudējumus no atbildīgajām amatpersonām.

Nepieciešamie likumprojekti ir izstrādāti un nosūtīti viedokļa sniegšanai Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Ģenerālprokuratūrai, sabiedriskās politikas centram "Providus", Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai u.c. Ar vairākiem pārstāvjiem no minētajām organizācijām jau ir bijušas konsultācijas dažādos formātos.

Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, būtiska finanšu sistēmas sastāvdaļa, kas darbojas sabiedrības interesēs, nodrošinot uzraudzību valsts un pašvaldības līdzekļu lietderīgai un efektīvai izmantošanai.