Ja fiziska persona nespēs pamatot ienākumu likumību, par ko tiek veikti kredīta un līzinga maksājumi, varēs sekot administratīvs vai krimināls process, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Šodien valdība plāno skatīt noteikumu projektu "Noteikumi par līzinga, kredīta un ar to saistīto procentu maksājumu deklarāciju". Noteikumu projekta mērķis ir nolūkā mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru iegūt informāciju no komercsabiedrībām, kas sniedz līzinga un kredīta pakalpojumus, izņemot kredītiestādes, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa samaksas fiziskām personām - Latvijas rezidentiem -, kurām nav regulāru ienākumu, tomēr tās regulāri veic kredīta vai līzinga maksājumus par iegādāto lietu, piemēram, transportlīdzekli.
Noteikumu projekts paredz, ka kredīta devējiem un līzinga (operatīvā līzinga, finanšu līzinga) devējiem, izņemot kredītiestādes, būs pienākums vienu reizi gadā sniegt VID informatīvo deklarāciju, kā arī sniegt ziņas par fizisko personu veiktajiem maksājumiem kredītu un līzingu atmaksai, kas attiecīgajā mēnesī pārsniedz 360 eiro vai kalendāra gada laikā 4320 eiro.
Pelēkā skaidroja, ka noteikumi izstrādāti, jo VID, analizējot fizisko personu datus, konstatējis, ka fiziskām personām bez regulāriem ienākumiem pieder nekustamais īpašums, transportlīdzekļi utt., par ko ņemts aizņēmumus.
"Lūdzot informāciju, kur persona ņēmusi naudu šo īpašumu iegādei, tiek saņemtas atbildes, ka īpašumi iegādāti līzingā vai aizņemoties, lai gan personas ienākumi nav tik lieli, lai veiktu kredītmaksājumus. VID vēlas iegūt informāciju par tiem, kas veic kredītmaksājumus, un kredītiestādēm būs jāsniedz attiecīga informācija," uzsvēra VID pārstāve.
Pelēkā precizēja - ja gadījumā līzingu ir ņēmusi viena persona, bet to apmaksā cita persona, tad informācija VID būs jāiesniedz par to personu, kas maksājumu veic.
Vaicāta, kāda būs VID rīcība, konstatējot iespējamu "aplokšņu" algas saņemšanu, Pelēkā norādīja - ja VID konstatēs, ka fiziskās personas izdevumi pārsniedz ieņēmumus, persona tiks lūgta paskaidrot, kur tā ņēmusi ienākumus un vai var pierādīt to legālu izcelsmi. Ja VID konstatēs, ka fiziskas personas izdevumu daļa pārsniedz legālos ienākumus, par ko tiek maksāti nodokļi, un persona nespēs paskaidrot, par kādiem līdzekļiem iegādāts īpašums, varēs sekot administratīvais vai kriminālais sods.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
