Riteņbraucēji nevar gaidīt un negaidīs līdz veloinfrastruktūra būs pilnībā sakārtota, secināts Rīgas domes (RD) rīkotajā diskusijā par veloceliņiem pilsētā. No riteņbraucēju puses pat izskanēja piedāvājums "novākt" dažus luksoforus un ceļa zīmes, kas velosipēdistiem ikdienā krietni vien apgrūtina braukšanu.
Lai velosipēdists no Juglas nokļūtu Rīgas centrā, viņam nepieciešama aptuveni stunda, jo ceļā ir daudz regulējamo krustojumu un nākas gaidīt zaļo signālu vairākos luksoforos, lai droši tos šķērsotu, otrdien diskusijā "Par velosatiksmi Rīgā. Kas izdarīts, kas jāmaina, kas jāuzlabo?" pastāstīja Policijas velobiedrības pārstāvis Zintis Gailis. Viņa pausto apstiprināja arī Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāvis un velokurjers Māris Jonovs, kurš situācijai piedāvāja konkrētu risinājumu: "Daudzas problēmas varētu atrisināt vienkārši novācot tos luksoforus." Viņš teikto pamatoja ar apgalvojumu, ka daudzviet pasaulē luksoforu nav, taču autovadītāji zina, ka, piemēram, nogriežoties pa labi ir jāpalaiž velosipēdists.
Šāds piedāvājums gan citos diskusijas dalībniekos neguva atsaucību. RD Satiksmes departamenta pārstāve Beāte Dambīte skaidroja, ka šāds variants ir neiespējams, jo neatbilst Ministru kabineta noteikumiem.
Savukārt RD Satiksmes departamenta pārstāvis Jānis Andiņš norādīja, ka daudz darīts, lai uzlabotu auto plūsmu pilsētā, taču "veloinfrastruktūru mēs attīstījām kā sapratām, un nedaudz "caur puķēm"". Tiesa gan saskaņā ar viņa pausto ''katra investīcija ir pamatota'' un nākotnē plānotie uzlabojumi nesīs rezultātus.
Tāpat nopietna problēma, kuru izcēla vairāki diskusijas dalībnieki, ir velosipēdistu vājās zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Policijas pārstāvis Ansis Pumpurs norādīja, ka lielai daļai riteņbraucēju šādu zināšanu trūkst: "Lielai daļai nav tiesību un ir ļoti aptuvena izpratne, kā pārvietoties pa pilsētu."
Pumpurs pauda pārliecību, ka situāciju varētu risināt, ieviešot atbilstošu institūciju, kas uzraudzītu tieši velosatiksmi. Viņš norādīja, ka šāda patruļa varētu kontrolēt satiksmes noteikumu ievērošanu, kā arī nodarboties ar preventīvo darbu, proti, izglītošanu un skaidrošanu.
Tam, ka velobraucēji lielākoties nav ieguvuši nekādas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, piekrita arī Gailis, kurš par to pārliecinājies Policijas velobiedrības veiktās aptaujas laikā: "Velobraucēji nav kontrolēti. Viņi nepārzina satiksmes noteikumus." Arī viņš noradīja uz nepieciešamību izglītot riteņbraucējus, kam gan oponēja Jonovs, norādot, ka velosipēdistu vadītāja apliecība ir novecojusi prasība.
"Mēs skaidri zinām, ka mums nav naudas, lai visu pārbūvētu, vajag izglītot," norādīja Andiņš, piekrītot, ka pedāļu minējiem nepieciešams skaidrot ceļu satiksmes noteikumus.
Nobeigumā diskusijas dalībnieki secināja, ka nav iespējams īsā laika posmā veikt tik krasas izmaiņas, lai pilnībā atrisinātu visas ar veloinfrastruktūru un satiksmi saistītās problēmas. Viņi bija vienisprātis, ka jāmeklē komplekss risinājums, lai uzlabotu gan drošību, gan satiksmes organizāciju un plūsmu kopumā visiem tās dalībniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
