Valdība otrdien apstiprināja jaunos Ceļu satiksmes noteikumus, tostarp paredzot jaunus pienākumus velobraucējiem – viņiem ar gaismām un atstarotājiem būs jāaprīko velosipēdi vai arī gan sev, gan velosipēdam jāvelk apģērbs ar atstarojošiem elementiem.
Jaunie noteikumi paredz, ka, "braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs, jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem, priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu atstarotāju, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim."
Vislielāko jautrību un neapmierinātību par likumdevēju darbu gan izpelnījusies cita noteikumos minētā frāze - "ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdam un velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem".
Par oriģinālo ideju velobraucēji nekavējušies prieku un sašutumu paust arī sociālajos tīklos:
Jaunie noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, esot domāti, lai jo īpaši rūpētos par mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju un velosipēdistu – drošību.
Jau ziņots, ka sabiedrība par izmaiņām tiks informēta ar informācija medijos, kā arī dažādiem skaidrojošiem materiāliem.
Latvijas Riteņbraucēju apvienība iepriekš izteikusies, ka jauno Ceļu satiksmes noteikumu ieviešanai ir nepieciešamas ilgāks pārejas laiks, jo velo infrastruktūra nav pietiekami sakārtota, līdz ar to arī jaunie noteikumi radīs tikai liekas problēmas un kašķus.
Vislielākās pretenzijas ir pret normu obligāti izmantot vienlaikus gan gājējiem, gan velobraucējiem domātu ietvi, kurai nav atdalošās joslas, jo šādā situācijā ātrāk esot pārvietoties pa brauktuvi.
Jaunie noteikumi nosaka, ka pa ietvi vai brauktuvi velosipēdisti var pārvietoties tikai tad, ja nav pieejama velo infrastruktūra. Taču, kā norādīja velosipēdisti, tā saucamā infrastruktūra esot kritiskā stāvoklī. Arī vietās, kur velojosla un gājēju josla ir dalītas, iezīmētās atdalošās līnijas nav pietiekošas, līdz ar to gājēji nereti velojoslu ignorē, lai gan gājēji nedrīkst atrasties uz velojoslas.
Tāpat velo infrastruktūra bieži beidzoties kādā strupceļā – ar margām vai kāpnēm. Ātru pārvietošanos traucējot arī neadekvātā luksoforu sistēma, un rezultātā, piemēram, no Juglas, regulāri gaidot pie luksoforiem, līdz centram var nokļūt tikai stundas laikā. Lai gan aptaujas dati liecinot, ka velosipēds parasti tiek izvēlēts visbiežāk tieši ātruma priekšrocību dēļ.
Velosipēdisti uzskata, ka tikai tad, kad pašvaldības sakārtos infrastruktūru, varēs runāt par konkrētiem aizliegumiem pārvietoties ar velosipēdu - vai nu pa brauktuvi, vai ietvi. Tagad tā esot "skriešana laikam pa priekšu".
Lai arī CSDD uzskata, ka policijai velosipēdisti jāsoda tikai tad, kad ir veikti rupji pārkāpumi, tomēr nereti sodi jau tagad tiek uzlikti par it kā velo infrastruktūras neizmantošanu, lai gan tā ir vienlaikus gājējiem un riteņbraucējiem domāta josla, kādas parasti, kā atzina CSDD pārstāvis, pilsētās nevajadzētu izmantot - tikai ārpus tās. Turklāt arī policistiem esot dažādas interpretācijas iespējas sodīt velosipēdistu. Riteņbraucēji arī iesaka pašvaldībām domāt, vai tās pārvaldītā infrastruktūra atbilst jaunajiem nosacījumiem.
Noteikumi nosaka, ka braukšana pa ietvi atļauta kā izņēmuma gadījums - ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Uz ietves gājējiem ir priekšroka un velosipēda vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai gājēji netiktu apdraudēti vai traucēti.
Velobraucēji tiek rosināti izvēlēties velo infrastruktūru, divriteņu kustībai drošas ielas un tikai nepieciešamības gadījumā atrasties uz ietves. Tādējādi riteņbraucēji tiks aicināti būt aizvien atbildīgāki ceļu satiksmē – plānot savus maršrutus un pieņemt katrai situācijai atbilstošāko lēmumu.
Jaunais noteikumu projekts precizē vairākas jau pastāvošās normas, kā arī paredz jaunas. Piemēram, iespējas uzstādīt maināmās ceļa zīmes, ieviest jaunus horizontālos apzīmējumus uz ceļiem, nodalīt uz velosipēdistiem un mopēdistiem attiecināmās prasības, atļaut elektromobiļiem pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām.
Braukšana pa ietvi jebkurā gadījumā atļauta bērniem līdz 12 gadu vecumam un to pavadītājiem.
Ar jaunajiem noteikumiem plānots aizliegt transportlīdzekļu stāvēšanu un apstāšanos krustojumos, kā arī uz gājēju un velosipēdu ceļiem. Jaunajos normatīvajos aktos noteikts aizliegums automobilī, kas nav aprīkots ar drošības jostām, pārvadāt bērnus līdz trīs gadu vecumam. Izpildot Satiksmes drošības padomes lēmumu, ieviests maksimāli atļautā braukšanas ātruma ierobežojums uz grants ceļiem – 80 kilometri stundā. Lai novērstu iespēju izvairīties no fotoradariem, ieviests aizliegums numura zīmi izmainīt, aizsegt, pārklāt ar aizsargmateriāliem vai to apslēpt citā veidā. Savukārt nolūkā uzlabot uz velosipēdu vadītājiem attiecināmo noteikumu uztveri un izpratni tiks nodalītas uz velosipēdu un mopēdu vadītājiem attiecināmās normas.
Ņemot vērā grozījumu lielo apjomu, par lietderīgu tika atzīts noteikumus izteikt jaunā redakcijā, kas stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
