Tik nozīmīgā notikumā kā Valsts prezidenta vēlēšanas katrs deputāts atbild par sevi, un frakcijas disciplīna var kļūt otršķirīga, trešdien Saeimas debatēs uzsvēra Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
"Ir reizes, kad mēs esam katrs par sevi, kad jēdzieni "frakcijas disciplīna", "pragmatiskas politiskās vienošanās un aprēķins" kļūst otršķirīgi un sīki lielā uzdevuma priekšā," viņš teica.
Dzintars uzsvēra, ka deputāti izvēlas prezidentu, ar kuru sagaidīt Latvijas simtgadi. "Mēs piedalāmies vēsturiskā izvēlē," viņš teica, paužot pārliecību, ka katrs deputāts ir gatavs šajā izvēlē nostāties "stiprākā un spējīgākā" prezidenta pusē.
Viņš arī kritizēja tos deputātus, kuri izvēlējušies nebalsot: "Balsot pret visiem kandidātiem, cerot uz nākamajām kārtām, šoreiz nozīmētu spēlēt "krievu ruleti". Tā būtu paļaušanās uz nejaušību. Katrs šodienas balsojums ir jāuztver ar maksimālu atbildību".
Saskaņā ar Dzintara teikto prezidenta amats ir valsts simbols - līdzīgi kā karogs, ģerbonis, himna.
"Tā ir mūsu valsts galvenā persona. Cilvēks, kurš iemiesos vēstījumu, kas, mūsu izpratnē, šodien ir Latvija," teica deputāts un aicināja pārējos tautas kalpus godīgi atbildēt, kurš kandidāts būs vislabāk spējīgs mērķtiecīgi aizstāvēt savus ideālus gan Latvijā, gan starptautiski.
Pēc Dzintara teiktā, uzticība Saeimai ir katastrofāli zema, un cilvēki deputātiem netic. Taču deputātiem esot iespēja "radīt brīnumu" un "sagraut ciniķu pārliecību, ka Saeima ir paredzama kā pulksteņa zobrats".
Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta amatam izvirzīti četri kandidāti. Zaļo un zemnieku savienība izvirzījusi aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, kam atbalstu paudusi arī daļa partijas "Vienotība" deputātu. Nacionālās apvienības ieskatā piemērotākais kandidāts ir Eiropas Tiesas tiesnesis Egils Levits, bet opozīcijā esošā partija "Saskaņa" pieteikusi Sergeju Dolgopolovu, savukārt Latvijas Reģionu apvienības kandidāts ir Mārtiņš Bondars.
Prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanas notiek kārtās - ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem tiek balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.
Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas. Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
