"Noteikti politiskais tirgus nav manīts. Sarunas par to, kāds varētu būt balsojuma iznākums, gan notiek visu laiku. Mums šobrīd ir divi kandidāti, un principā tas ir opozīcijas rokās, kurš ņems virsroku. Ja opozīcija izmantos līdz šim piekopto taktiku nebalsot par svešiem, tad mēs saņemsim rezultātu, kas bija tāds pats kā iepriekšējā balsojumā," skaidro Loskutovs.
Loskutovs gan pieļauj, ka opozīcija var piedalīties "spēlēs", kuru rezultātā ar tās balsu vairākumu, piemēram, Levitu var arī iebalsot.
Viņš arī noliedz, ka Prezidenta ievēlēšanas cena varētu būt valdības krišana vai tās saglabāšana. "Es negribētu to tā saistīt, tie ir dažādi procesi, bet tas atkarīgs no koalīcijas partijām - izslēgt to, protams, nevar," pauda deputāts.
Jautāts, vai tic Valsts prezidenta ievēlēšanai jau 3.jūnija sēdē, Loskutovs atbildēja lakoniski: "piecdesmit pret piecdesmit".
Jau vēstīts, ka Saeima trešdien ārkārtas sēdē vēlē nākamo Valsts prezidentu.
Prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanas notiek kārtās - ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem tiek balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.
Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas. Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
