Vējonis gatavs konstruktīvam dialogam ar Krieviju, ja situācija Ukrainā uzlabojas  (351)

Pirmajā preses konferencē, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par to, kā jāmaina attiecības ar Krieviju, Vējonis minēja, ka Latvija ir ieinteresēta konstruktīvā sadarbībā.

"Taču jebkurai sadarbībai ir divas puses – ja viena puse regulāri pārkāpj starptautiskās tiesību normas, atbalsta vai iesaistās dažādās militāra rakstura darbībās Ukrainas teritorijā, tad diemžēl šo konstruktīvo dialogu nevar veidot ar šādu valsti," sacīja Vējonis.

Vienlaikus viņš uzsvēra – ja Minskas otrā vienošanās tiek pilnībā izpildīta, ja šaušana un cilvēku bojāeja Ukrainā apstājas un attiecības starp Ukrainu un Krieviju uzlabojas, un, ja Latvija kopā ar pārējām valstīm ir gatava uzsākt konstruktīvu dialogu ar Krieviju, Vējonis to atbalstīšot.

Runājot par ārpolitikas prioritātēm, Vējonis uzsvēra, ka to nosaka Saeima un valdība, taču viņš vienojies ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci regulāri tikties ar ārlietu ministru, lai saskaņotu ārpolitikas virzienus un "to ziņu, ko mēs varētu starptautiski sniegt".

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums trešdien par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja līdzšinējo aizsardzības ministru Vējoni, kuru šim augstajam amatam izvirzīja Zaļo un zemnieku savienība.

Par Vējoni balsoja 55 deputāti, bet pret bija 42. Visās balsojuma kārtās Vējonis saņēma lielāko balsu skaitu, apsteidzot Nacionālās apvienības izvirzīto Egilu Levitu, "Saskaņas" virzīto Sergeju Dolgopolovu un Latvijas Reģionu apvienības izvirzīto kandidātu Mārtiņu Bondaru.

Zināms, ka par Vējoni nebalsoja partijas "Vienotība" deputātes – Lolita Čigāne un Ilze Viņķele. Neoficiāli izskan versijas, ka viņu atbalstījuši vai nu daļa partijas "Saskaņa" deputāti, vai arī Nacionālās apvienības pārstāvji.