Sacer rīmes par fizikas tematiem, ieskaišu uzdevumos iekļauj multiplikācijas filmu varoņus un pusaudžus uzjautrinošas situācijas, dalās ar eksperimentu video sociālajos tīklos, ar jokiem motivē jauniešus pildīt mājasdarbus un ar visu sirdi cenšas radīt vidusskolēnos interesi par fiziku – tāds ir projekta "Iespējamā misija" Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotājs Valdis Zuters.
Ar 27 gadus veco Valdi tiekamies pirmdienas pēcpusdienā skolā. Pirms dažām stundām ir beidzies fizikas eksāmens vidusskolēniem, taču pasniedzējs pat nevēlas piesēst – viņš labprātāk pāris stundas ilgo sarunu pavada, stāvot kājās – kā stundā, auditorijas priekšā.
Skolēni neslēpj, ka Valdis atklājis viņiem fizikas pasauli un pat pamudinājis studēt to arī pēc skolas gaitu beigšanas.
Valdis tikšanās laikā izrāda katru milzīgā kabineta stūrīti. Arī palīgtelpās divu cilvēku garumā stiepjas plauktu rindas, kurās glabājas dažādi eksperimentu priekšmeti, ar kuriem skolēniem skaidrot fizikas būtību un skaistumu.
Skolotājs stāsta, ka noteikti nav tā, ka visas mācību stundas paiet jokos un skaļos eksperimentos. "Protams, reizēm kaut kas uzsprāgst, vai kārtīgi sāk vibrēt vai pat pasvilst, tomēr lielākoties jau mēs nodarbojamies ar dažādu standarta prasmju apguvi, kas ne vienmēr skolēniem liekas tik interesanta," viņš stāsta. Tomēr, ieskatoties ieskaišu uzdevumos, uzreiz top skaidrs – skolotājs "zina drēbi" lietās, kas interesē bērnus.
Fiziku Valdis redz visur – gan Sāras Braitmenas koncertā kā atstarošanos, gan "Iespējamās misijas" logotipā. Lai arī kādreiz bez izteikta mērķa, gluži dabiski fizika ir kļuvusi par skolotāja sirdslietu un dzīves lielo aicinājumu. Līdz ar "Iespējamās misijas" projektu šim aicinājumam pievienojies vēl viens – Valdis turpinās skolotāja darbu un centīsies mainīt iesīkstējušos uzskatus par to, ka eksaktās zinātnes ir garlaicīgas un sarežģītas.
Valda un fizikas stāsts sācies jau ģimenē. "Daudzi ar mani saistīti stāsti radušies tieši ģimenē. Esmu sestais, jaunākais bērns. Kad sāku mācīties skolā, par maniem brāļiem un māsām jau bija dzirdēts – arī viņi ir spēcīgi eksaktajās zinībās. Sidgundas pamatskolā, kas atrodas Mālpils novadā, man bija lielisks skolotājs Gunārs Štrauhs. Īpatnējā kārtā mums ar tēvu bija viens fizikas skolotājs, lai gan manam tēvam jau ir vairāk nekā septiņdesmit. Jau skolas laikā gaisā virmoja fizika, man bija iedvesmojošs skolotājs - entuziasts, kurš neizmantoja mācību grāmatas. Tā arī viss sākās!"
Skolotājs skumji noteic, ka pirms kāda laika viņa skola pievienota lielākai skolai kā filiāle, bet drīzumā to, visticamāk, slēgs.
Valdis atminas kādu gadījumu, kad skolotājs stāstījis par siltumu – kā strādā centrālā apkure, kāpēc jāatgaiso radiatori, kā siltums caur tiem plūst. Šādas fizikas stundas palīdzējušas viņam veidot izpratni par to, kā lietas strādā.
Otrpus skolas solam
Pirmā diena skolā Valdim bijusi satraukumu pilna. "Lai cik pārliecināts par sevi arī cilvēks būtu, tas jebkurā gadījumā ir liels satraukums. Īpaši tad, ja nav lielas pieredzes līdzīgās lietās. Sākumā mēģināju ar skolēniem iepazīties. Pastāstīju par sevi, bet viņi stāstīja par savām interesēm. Tikai pēc tam sākās fizika," smaidot teic skolotājs.
Lai arī daži no jaunā censoņa video un ierakstiem sociālajos tīklos globālajā tīmeklī kļuvuši ļoti populāri, pirms darba sākšanas skolā viņam nav bijuši nekādi plāni attiecībā uz šādiem papildus materiāliem. "Man bija maza nojausma, kā un ko skolā darīt!" viņš stāsta.
Valdis uzsver, ka, viņaprāt, vērā noteikti jāņem skolēnu intereses. "Viss ir vienkārši – ja tas nevienu neinteresētu, nebūtu arī tādu video," teic skolotājs.
Īpašā un ļoti radošā pieeja sākusies ar kādu uzdevumu par putniņu. Šis uzdevums joprojām rotā klases sienu. "Vienu rītu braucu uz "Iespējamās misijas" mācībām un iedomājos, ka šī ideja jāuzliek uz papīra. Skolēni to nobildēja, ielika "Twitter", cilvēki to "retvītoja", ieraksts kļuva ļoti populārs un tā es kļuvu par fizikas izglītības sabiedrisko attiecību speciālistu," viņš smej.
"Ja vēl savā skolas laikā redzēju, ka ir maz to, kuriem eksaktās zinātnes ir mīļas, pašlaik tādu ir vēl mazāk. Pie tā vainojamas mūsdienu tehnoloģijas – tās ir nomākušas interesi par to, kā lietas darbojas. Mūsdienu jauniešus neinteresē tas, kā un kāpēc strādā telefons vai mikrofons. Turklāt mūsdienās kādreiz īpaši sarežģīti vadāmas tehnoloģijas var vadīt ar pogu un "džoistiku" palīdzību," atzīst skolotājs.
Ceļš līdz skolotāja amatam
Vidusskolā Valdis mācījies eksaktā novirziena klasē, taču nav bijis izcilnieks. Jau tolaik sapratis, ka fizika un matemātika viņu interesē, bet, piemēram, ķīmija puisim patīk, bet ļoti neaizrauj. "Pamatskolā es biju kautrīgs, man nebija iespēju sevi radoši pierādīt. Vidusskolā mācījos Siguldā – tur biju ienācējs no malas, man bija grūti visā iekļauties, tāpēc radošajās izpausmēs paliku nomaļus. Augstskola bija īstā vieta, kur sāku darboties ar pilnu atdevi un realizēt radošās idejas," stāsta skolotājs.
Studiju laikā viņš sācis dziedāt korī, noorganizējis pat īpašu sadziedāšanos Fizmatu (Fizikas un matemātikas fakultātes) gājiena laikā, kas vēl aizvien turpinās kā tradīcija jau astoņus gadus.
Pabeidzis fizikas bakalaura studijas šajā fakultātē, viņš turpināja studijas maģistrantūrā. Šajā laikā Valdis aktīvi iesaistījās Jauno fiziķu skolas dibināšanā un nodarbību organizēšanā. Šobrīd, strādājot skolā, Jauno fiziķu skolai paliek krietni mazāk laika, tomēr pēc "Iespējamās misijas" absolvēšanas tiek plānots atkal aktīvi iesaistīties Jauno fiziķu skolas dzīvē!
Valdis atzinīgi vērtē to, ka skola un arī pašvaldība rūpējas par to, lai pasniedzējam gribētos palikt tieši šajā skolā, turklāt, tā kā viņš ir nodrošināts ar dzīvesvietu netālu no darba, Valdis brīvo laiku var veltīt savu radošo ideju īstenošanai.
Skolā viņš cenšas jauniešus iepazīstināt ne vien ar obligāto "vecās skolas" minimumu, bet arī ieinteresēt ar fizikas likumu pielietošanu ikdienas dzīvē, lai lauztu plaisu, kas radusies mūsdienas tendenču dēļ.
Skolotājs atzīst, ka viena no lielākajām problēmām ir krasā atšķirība starp ikdienu mājās, kur modernās tehnoloģijas ir pieejamas lielākajai daļai, un skolu, kur šis process ir pamatīgi aizkavējies.
"Fizikas skolotāji lielākoties ir gados vecāki cilvēki. Daudzi ir pārspecializējušies no matemātikas skolotājiem. Viņiem ir gadiem ilga pieredze par to, kā ir jāvada mācību process, un modernās tehnoloģijas tajā nav bijušas iekļautas. Tagad, kad tehnoloģijas ir klāt, ir ļoti grūti piespiest sevi pavērt pavisam citu pasauli uz mācību procesu, jo mums taču visiem ir tik mīļa tā vietiņa, ko sauc par komforta zonu jeb darbošanos ar to, ko esam raduši.
Turklāt fizikā, rādot demonstrējumus un veicot praktiskos darbus, varbūtība, ka kaut kas noies greizi vai nedarbosies kā plānots, ir teju neizbēgama, ko arī pastiprina tehnoloģiju neparedzamā daba, jo pēkšņi var pazust elektrība, internets vai vienkārši nosēsties baterija. Un tas viss noved pie it kā skolotāja kļūdām, jo gan skolēni, gan paši skolotāji domā, ka, ja kaut kas neiet, tad tā ir skolotāja kļūda, un skolotāji ļoti baidās kļūdīties! Bet tā ir dzīve.
Arī skolēni ir pakļauti šīm bailēm. Bieži vien skolēni vidusskolā baidās izpausties, lai kaut ko neizdarītu nepareizi, baidās kļūdīties, nemeklē risinājumus," viņš noteic. Jauniešu bailes daļēji ir akmens skolotāju dārziņā, jo pasniedzējs nav parādījis, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, galvenais ir iemācīties meklēt kļūdu cēloņus un tos novērst ."Uzskatu, ka problēmas ir jāmācās risināt. Jāmācās saskarties ar problēmām un kļūdām."
Skolā uz palikšanu
"Pēc maģistrantūras turpināju studijas doktorantūrā, tomēr mērķa man tolaik nebija. Pirmajos doktorantūras mēnešos sapratu, ka to negribu. Tad nonācu "Iespējamajā misijā", kur man drīz būs izlaidums," atminas Valdis.
"Un tagad zinu, ko vēlos darīt – palikšu Tukuma Raiņa ģimnāzijā uz pilnu slodzi. Neatmetu arī domu par studijām doktorantūrā, vēlos studēt fizikas didaktiku, kas Latvijā nav īpaši attīstīta, vēlos to attīstīt. Turpināšu iesaistīties dažādos projektos, ja aicinās, dalīšos ar zināšanām. Tāpat turpināšu darboties arī "Iespējamās misijas" ietvaros – mācīšos apmācīt citus topošos kolēģus," stāsta Valdis.
"Jo vairāk tu dari, jo vairāk izdari!" – tāds ir fizikas skolotāja dzīves moto, ko papildina: "Lai tev dzīvē ietu zaļāk, pasmaidi :) un dziedi skaļāk!"
"Izdari 90 darbus no 100 vai astoņus no desmit – tur ir atšķirība. Aktīvā darbībā ir iespējams daudz paveikt. Tā, protams, ir ziedošanās, bet uzskatu, ka tas ir rezultātu vērts," saka Valdis.
Fizika kā aicinājums
Valdis neslēpj prieku par to, ka divas no viņa skolniecēm nolēmušas gaidāmās mācības augstskolā saistīt ar fiziku. Pat neraugoties uz to, ka, kā viņš pats izsakās, "skolēniem ir grūti pievilcīgā veidā pamatot, kāpēc būtu jāiet studēt fiziku".
Arī citos skolēnos viņa vadītās nodarbības rosinājušas interesi par eksakto jomu – daži nākotni vēlas saistīt ar IT nozari, un, "kas zina, varbūt nāksies pat studēt pie mana brāļa, kas Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē ir asociētais profesors".
Pašlaik fizikas eksāmens skolās nav obligāts, tomēr nākamgad plānots fizikas piloteksāmens. Tā rezultātus skolēni varēs pēc izvēles norādīt savā atestātā. Zuters uzskata, ka tā ir savā ziņā lieliska iecere, jo tādā veidā būs iespējams uzzināt, kāds patiesībā ir kopējais skolēnu izpratnes līmenis fizikā, jo pēc neobligāta fizikas eksāmena to nevar spriest.
"To vislabāk var redzēt tieši parastā skolā, kur nav īpašu atlases konkursu, kur ir dažādi skolēni. Turklāt būs interesanti uzzināt, vai skolēniem mainīsies attieksme pret fizikas mācīšanos, ja galā sagaidāms eksāmens. Turklāt šāds eksāmens nākotnē pat varētu mainīt skolu pozīcijas reitingos," uzskata Valdis, jo "ir skolotāji, kas arī mācību stundās strādā praktiski tikai uz eksāmena licējiem un tiem, kam ir dabīga interese, nevis uz visu klasi".
Ieskats Valda Zutera ieskaišu materiālos jeb Fizika var būt arī jautra
Citi par skolotāju Zuteru
Valdi atzinīgi vērtē ne vien Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore, citi skolotāji un skolēni, bet arī laikabiedri - dažādu nozaru pārstāvji.
"Šajos divos gados Valdis ir izgājis intensīvu izaugsmes ceļu. Ja sākumā viņš domāja, ka visi skolēni ir centīgi un jauki, tad šajā laikā dzīve ieviesusi savas korekcijas – izrādījās, ka ar labestību vien neko nevar panākt.
Pašlaik skolotājs ir atradis līdzsvaru šajās lietās, bet bērni ir ieraudzījuši interesanto fizikā. Valdim ir izdevies atrast pieeju bērniem ar ļoti dažādiem raksturiem, bet pats viņš ir ieguvis skolēnu cieņu un interesi par viņa mācīto priekšmetu," stāsta Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Gunta Aumale.
Kā norāda žurnālists, komunikācijas zinātņu doktorants Filips Lastovskis, "Valdis Zuters, ar kuru kopā vairākus gadus pavadījām Latvijas Universitātes studentu pašpārvaldēs, vienmēr bijis kaut kas pa vidu racionālam cilvēkam un neizskaidrojami lielam optimistam. Viņš lieliski prot pasmieties par nopietno.
Ir gan arī viens vārds, kas viņu raksturo visprecīzāk – "fizmats". Cilvēkiem, kas apzinās šī vārda burvību, nav lielāka goda par to kā būt īstenam fizmatam. Valdis tāds ir.
Viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kas šobrīd, manuprāt, rada skolotāja amatam prestižu statusu. Katrā gadījumā kādreiz savus bērnus noteikti gribētu skolot pie tāda cilvēka".
Tāpat skolotāja darbu sarunā ar portālu "Delfi" vērtē arī bijusī Zutera skolniece Solvita Avota, kura fiziku turpinās studēt augstskolā: "Skolotājs Valdis Zuters no citiem skolotājiem atšķiras ar savu pieeju mācību darbam. Viņam ir citādāks skatījums uz to, kā būtu jāizskatās mācību stundai. Skolotājs savam darbam piešķir ļoti lielu nozīmi un iegulda tajā milzum lielu darbu.
Viņa veidotie uzdevumi ir ar īpašu ''odziņu'', tas veicina ne tikai smaidu fizikas stundā, bet arī lielāku vēlmi uzdevumus pildīt. Klasē vienmēr valda pozitīva atmosfēra, kas stundas darbu padara vēl patīkamāku. Ar jokiem un labu garastāvokli mēs uzveicām pat vissarežģītākās fizikas tēmas. Mana attieksme pret fiziku vidusskolas laikā ir mainījusies par 180 grādiem un tas ir arī skolotāja Zutera nopelns.
Ja skolotājs savu mācību priekšmetu var pasniegt tā, ka pat skolēnam, kuru tas pavisam neinteresē, stundās kļūst interesanti, tad jebkurš skolotājs var teikt, ka ir sasniedzis vienu no daudzajām uzvaras virsotnēm.
Vienmēr pozitīvā attieksme, atsaucība un netipiskās, interesantās mācību stundas ir mainījušas manu attieksmi pret fiziku. Nevaru noliegt, ka skolotājs ir iespaidojis arī manu lēmumu studēt fiziku. Viņš bija viens no tiem, kurš mudināja apmeklēt Jaunās fiziķu skolas nodarbības, kur es divu gadu laikā iepazinos ar fiziku kā interesantu un fundamentālu zinātni. Nebēgot no baisā, nesaprotamā, mēģinot pieņemot dažādus izaicinājums, esmu nonākusi līdz vēlmei studēt fiziku".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
