"Pilsētās ir Valsts ugunsdzēsēju un glābšanas dienests, kā pie mums. Ir arī brīvprātīgo vienības. Visbiežāk tur tomēr ir viens – trīs profesionāļi, kuri vada darbu un seko tehnikai.
Ciemos var būt tikai brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo uz līguma pamata ar vietējo pašvaldību. Ir daudz ugunsdzēsēju biedrības un klubi. Bieži viņu rīcībā ir kāda ugunsdzēsēju automašīna. Muzeja varianta vai pilnīgā darba kārtībā, kura ir spējīga izbraukt uz izsaukumu krīzes situācijā. Tomēr pamatā tā domāta dažādu pasākumu nodrošināšanai (ralliji, motokrosi utt.).
Brīvprātīgos sistemātiski brīvajā laikā apmāca profesionāļi. Brīvprātīgiem par lekcijām maksā. Viņiem sedz arī benzīna izdevumus un maksā par došanos uz izsaukumiem. Aptuveni 14 eiro stundā pluss izsaukuma maksa. Visi viņi tiek cītīgi apmācīti arī paplašinātas pirmās medicīnas palīdzības sniegšanai.
Nodarbības notiek aptuveni 2-3 reizes mēnesī. Cilvēki brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo kolektīvos ir gadiem ilgi. Bieži no bērnības. Daudzi ir vai ir bijuši saistīti ar Valsts ugunsdzēsēju un glābšanas dienestu, medicīnu utt.
Darba devēji, pēc iepriekšējas saskaņošanas, trauksmes laikā atlaiž savus brīvprātīgos uz notikuma vietu. Trauksme (izsaukums) tiek izziņots caur SMS. Atbrauc pie depo tie, kas var. Bet parasti pirmajās minūtēs tie ir kādi 3-5 vīri, vēl kādi 2-3 piebrauc vēlāk. Pie lieliem ugunsgrēkiem vai pie ceļu satiksmes negadījuma atsaucība ir lielāka, arī īsziņas tiek atsūtītas vairākas reizes.
Brīvprātīgie un arī valsts ugunsdzēsēji sadarbojas ar vietējām skolām. Tiek organizēti jauno ugunsdzēsēju klubi, tur izsniedz formastērpus un māca glābšanas darbu, pirmās palīdzības pamatus. Daudzi vēlāk kļūst par profesionāļiem vai paliek brīvprātīgo ugunsdzēsēju sistēmā.
Medicīniskais un glābšanas darbu apjoms ir stingri reglamentēts. Piemērām, paramediķi ir sadalīti trīs pakāpēs. Lai kļūt par augstākā līmeņa paramediķi, jāmācās četrus gadus pēc vidusskolas. Tie nav sanitārie transportētāji. Aptuveni 35% gadījumos pacienti paliek mājās vai brauc uz slimnīcu ar taksometru pēc paramediķu novērtēšanas.
Runājot par medicīnu, vismaz viena ugunsdzēsēju (glābēju) automašīna ir aprīkota kā pirmās palīdzības automašīna – ar muguras un kakla šinām, pārsienamo materiālu, automātisko sirds defibrilātoru, glikometru un citiem medikamentiem. Palīdzību sniedz pēc sarkanā krusta pirmās palīdzības paplašinātā protokola. Transportēt pacientu uz slimnīcu viņiem ir aizliegts.
Uz ātrajām medicīnas palīdzības mašīnām strādā divi paramediķi. Abi māk vadīt sanitāro mašīnu un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tādu tīro autovadītāju brigādēs nav.
Izsaukumu 112 centri atrodas pazemes patversmēs, kur ir visi apstākļi ilgam autonomam darbam. Tas ir atsevišķs dienests. Darbinieki tiek apmācīti dispečera darbam aptuveni gadu.
atlases kritērijos ir prasības pēc iepriekšējās darba pieredzes VUGD, NMPD vai policijā. Apmācību standarts ietver sevī prakses iziešanu visos trijos dienestos, lai cilvēks saprastu specifiku.
Somijas dienestu darbinieku – mediķu, ugunsdzēsēju, policijas atpūtas apstākļi ir ļoti augstā līmenī. Tur ir ne tikai atpūtas telpas, kur var izgulties, bet arī dušas, virtuves, saunas, sporta zāles. Lielās stacijās basketbola, florbola un volejbola zāles. Ierindas darbinieku algas, ar visām piemaksām, sanāk virs 2000 eiro uz rokas mēnesī. Brīvprātīgiem ugunsdzēsējiem par stundu sanāk aptuveni 10 eiro uz rokas pluss izsaukuma nauda benzīnam 0,44 eiro par kilometru, ja jābrauc ar privāto mašīnu līdz depo vai uz izsaukuma vietu. Bet brīvprātīgiem visbiežāk tas ir hobijs, paralēli pamatdarbam.
Tik attīstīta savstarpējās palīdzības sistēma ir izveidota vēsturiski. Agrāk visas ēkas bija celtas no koka. Te bija dārga katra minūte. Somijā ir daudz mežu un ezeru ar somu pirtīm un vasarnīcām. Somijā nekad netika likvidēta privātā iniciatīva. Tieši tas nodrošināja brīvprātīgo tīklu visā Somijā.
Arī katrā armijas daļā ir savi medicīniskie dienesti un ugunsdzēsēji, kurus vada profesionāļi. Viņi ir iekļauti "Civilajā" izsaukumu sistēmā, un, zvanot uz 112, pie jums var atbraukt armijas ugunsdzēsēji, ja krīzes situācija tiešām būs nopietna. Bez visa tā armija nepieciešamības gadījumā var dot desmitiem savu bruņumašīnu – amfībiju. Jo tās somi ražo paši.
Ir attīstīti Jūras glābšanas un aviācijas medicīniskie dienesti (medikopteri)."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
