Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniece mudina gāzt valdību un par premjeru virzīt Lembergu, vēsta raidījums  (1018)

Raidījums norāda, ka pensionāru aizvainojums par viņu prasību ignorēšanu varētu būt iemesls valdības krišanai, un Pensionāru federācija ir paveikusi vērienīgus priekšdarbus, lai iedzītu valdību strupceļā. Straujumu iekšlietu struktūras esot brīdinājušas, ka pastāv mērķis veidot nesaskaņas uz sociālo jautājumu bāzes.

Jau no gada sākuma federācija ir noslēgusi vienošanos ar četrām Saeimā pārstāvētām partijām, ka tās atbalstīs prasības par pensiju paaugstināšanu. Federācijas aicinājumam nav atsaukušās tikai partija "Vienotība" un Latvijas Reģionu apvienība.

Pēc Žildes teiktā, vienošanās paredz, ka partijas aizstāv pensionāru intereses, balsojot par attiecīgajiem likumiem. "Šis līgums uzliek par pienākumu un atbildību tiem deputātiem, kas sastāv šajās partijās, ieklausīties mūsu interesēs un nebalsot pret mūsu prasību - gan par pensiju paaugstināšanu, gan tām akcijām, ko mēs gatavojam," viņa teica.

Tagad pensionāri pieprasa, lai partijas pilda vienošanos un balso par būtisku pensiju pieaugumu.  Federācija vēlas, lai valdība un likumdevējs pieņem Labklājības ministrijas pavasarī izstrādātos grozījumus pensiju likumā, kas maina pensijas aprēķināšanas formulu - indeksējot pensijas, tiktu ņemti vērā 50% no algas pieauguma, ne 25%, kā tas ir pašlaik. Šim mērķim no 2016.gada budžeta nepieciešami 30 miljoni eiro.

"Šis priekšlikums pilnā mērā apmierināja pensionārus, un tādēļ arī mēs gaidījām, ka valdība kopumā pieņems pozitīvu lēmumu. Diemžēl šāds pozitīvs lēmums netika pieņemts, neskatoties uz to, ka uzkrājums sociālās apdrošināšanas budžetā sastāda vairākus simtus miljonu eiro. Prognoze ir tāda, ka šis uzkrājums 2018. gadā pat pārsniegs miljardu. Pašlaik priekšlikumi jau grozītā veidā ir iesniegti Saeimā, diemžēl pensiju indeksācijas jautājumu mēs tur neatrodam," saka Pensionāru federācijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS).

Tāpat federācija uzsākusi parakstu vākšanu Labklājības ministrijas priekšlikumu atbalstam un sola protesta akcijas, ja politiķi tos neatbalstīs.

Par to, ka Pensionāru federācijā valda bravūrīga līksme par gaidāmajiem panākumiem, liecina "Nekā personīga" rīcībā nonākusī e-pasta vēstule, ko saviem biedriem sūtījusi Žilde.

Vēstulē teikts, ka:  "Tikai kopīgiem spēkiem apvienojoties, ir iespējama stulbās Straujumas valdības gāšana un mūsu premjerministra Lemberga nākšana pie varas, Latvijas labklājības uzplaukums".

Tomēr ne Žilde, ne Siliņš neatzīst, ka viņu mērķis būtu valdības gāšana. Arī citi premjera kandidāti nemaz neesot apspriesti.

Pensionārus atbalsta labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), tomēr ne Finanšu ministrija, ne premjere neredz iespēju pensionāriem atvēlēt 30 miljonus eiro

"30 miljoni nav iespējami nākamā gada budžetā, jo mums ir vajadzīgi nauda aizsardzībai, iekšlietu sistēmai, veselības nozarei un arī izglītības nozarei," norāda Straujuma, uzsverot, ka neredz, kā to var izdarīt.

"Protams, sociālais budžets pildās labi, bet sociālais budžets tomēr tiek rēķināts kopā ar kopējo budžetu. Līdz ar to es neredzu, kā mēs to varam, neejot uz deficītu 3% vai vairāk," viņa skaidroja.

Premjere atbalsta nelielu pakāpenisku pielikumu mazākajām pensijām, kas ir saistīts ar citu koeficientu un budžetam varētu izmaksāt stipri lētāk. Tas, vai pensionāru prasības būs par iemeslu valdības krišanai, tagad ir atkarīgs cik nopietni koalīcijas partijas uztver savus ar Pensionāru federāciju slēgtos līgumus, skaidro raidījums.

Deputāts Andrejs Elksniņš (S) min, ka valdība kritīs līdz ar budžeta pieņemšanu.

Straujuma atzīst bažas par partijas "Saskaņa" un arodbiedrību spiedienu, tomēr viņas bažas saistītas ar iekšlietu sistēmas brīdinājumiem par to, ka pašlaik mērķis vairs nav veidot nesaskaņas uz nacionālā jautājuma, bet uz sociālo jautājumu bāzes.