Militārās nozares vērotāji Bergmanim pārmet ambīciju un pārdomāta darbības plāna trūkumu  (202)

Vērtējot militārās nozares viedokli par aizsardzības ministra kandidātu, Vērdiņš norādīja, ka bijušo un esošo karavīru aprindās ar kurām viņš uztur kontaktus, valda pārliecība, ka ministra loma un ietekme uz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstību ir maza, ja pats ministrs neuzstāda sev par mērķi realizēt aktīvu tās politiku. NBS attīstībā daudz nozīmīgākas esot Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretāra un NBS komandiera personības.

Ministra darbības virzienus varot iedalīt divos veidos - nosacīti "ārējā", kas ir saistīti ar sadarbības jautājumiem NATO, un "iekšējā", kas savukārt ir saistīts ar NBS spēju attīstībām, uzskata Vērdiņš. "Patlaban pa "iekšējo"  virzienu jebkurš ministrs maz ko varētu iesākt, jo ierobežojumus nosaka valsts budžeta izpilde un AM atvēlētais finansējums, kas šim gadam jau iezīmēts un sadalīts. Nākamais AM budžeta mērķis ir noteikts ar likumu, līdz ar to AM, kā minimums, jāpanāk likuma ievērošanu," teica Vērdiņš.

Apvienība uzskata, ka NBS ir nepieciešama reforma, jo bruņoto spēku tehniskā atpalicība un attīstības konceptuālās atšķirības no Igaunijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem palielinās. Tas izraisot pamatotas bažas ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas sabiedrībā, jo mūsu valsts ģeogrāfiskais stāvoklis nosaka tās svarīgo lomu Baltijas valstu aizsardzības nodrošināšanā. "Šajā NBS attīstības virzienā galvenā loma ir AM valsts sekretāram un NBS komandierim, bet [jaunajam] ministram gribētos atgādināt par [Raimonda] Vējoņa apņemšanos virzīt Saeimā priekšlikumu par profesionālā dienesta karavīru palielināšanu par 2000 līdz 2018.gadam," uzsvēra Vērdiņš.

Savukārt, kas attiecas uz "ārējo" darbības virzienu - tam šobrīd esot milzīga nozīme, ko ir grūti pārvērtēt. "2016.gada NATO Varšavas samitā, visticamāk, tiks izvērtēta iespējamība izvietot Baltijas valstīs pastāvīgus NATO valstu kontingentus, kas ir ļoti svarīgi, jo NBS spējas, mūsuprāt,  joprojām nenodrošina pat  minimālās pašaizsardzības vajadzības," sacīja apvienības pārstāvis.

Tādējādi ministra loma lobējot šo lēmumu ir ļoti svarīga attiecībā gan uz bāžu izvietojumu, sabiedroto kontingenta skaitlisko sastāvu un citiem aspektiem. "Rodas bažas par to, vai cilvēks bez politiskas un augsta līmeņa vadības  pieredzes, spēs veiksmīgi pārvaldīt šo problēmu ar vislabāko rezultātu, kas ir svarīgs Latvijas nacionālās drošības interesēm," atzina Vērdiņš.

Biedrības pārstāvis norādīja uz Bergmaņa pieredzes un pārdomāta darbības plāna trūkumu. "Ņemot vērā, ka topošais  ministrs jau paziņojis ka negrasās neko kardināli mainīt NBS, tad nozares novērotāju ekspektācijas par šo ministru ir neitrālas ar negatīvu tendenci, jo viņam nav ambīciju, nav pieredzes, nav komandas, nav resursu un nav pārdomāta darbības plāna. ZZS būtu jāuzņemas atbildību par šī ministra sadarbības ar NATO rezultātiem," pauda Vērdiņš.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Bergmanis, kuru Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde vienbalsīgi izvirzījusi par kandidātu aizsardzības ministra amatam, pirmdien pauda, ka aizsardzības nozarē nav nepieciešamas lielas pārmaiņas. "Šajā nozarē nekādas kardinālas izmaiņas nav nepieciešamas. Tur [Aizsardzības ministrijā] strādā ļoti pieredzējuši un kompetenti cilvēki, ko ir novērtējuši arī mūsu sabiedrotie. Tur nav nepieciešamības pēc lielām, lielām pārmaiņām. Drīzāk ir jārūpējās par to, lai tiktu pildītas apņemšanās, jo mēs paši saprotam, kāda ir ģeopolitiskā situācija," paskaidroja aizsardzības ministra amata kandidāts.

Bergmanis ir dzimis 1966.gadā. Centrālajai vēlēšanu komisijai sniegtās ziņas pērn 12.Saeimas vēlēšanu laikā liecina, ka viņš ir pabeidzis Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmiju. Bergmanis ir ieņēmis amatus Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrā un Latvijas Olimpiskajā komitejā.