Bēglis no Irānas: Latvijā ierados, lai glābtu dzīvību, nevis vieglas naudas meklējumos  (143)

Baširs nāk no Irānas un 2009.gadā viņš nokļuva Latvijā. Jautāts par to, kāpēc pameta savu dzimteni, vīrietis pasākuma dalībniekiem skaidroja: "Es vienkārši devos turp, kur ir droši. Ja kaut kas notiek, tu vienkārši bēdz, lai glābtu dzīvību!"

Vīrietis atceras, ka pirms sešiem gadiem robežsardze viņam jautāja, ko viņš dara Latvijā, bet viņš pat tajā brīdī nav nezinājis, kur atrodas, tāpēc izskaidrot, kāpēc atrodas Latvijā, Baširs nav varējis. "Es bēgu no Irānas, lai glābtu savu dzīvību, ir ļoti grūti dzīvot musulmaņu valstī," atzina jaunais vīrietis.

"Es nāku no valsts, kur man bija viss – man bija 23 gadi, darbs, dzīvesvieta, izglītība," uzsvēra Baširs. Bēglis uzsvēra, ka Latvijā atrodas nevis vieglas naudas meklējumos, bet vēlējies glābt savu dzīvību. Irānā viņš divos mēnešos esot pelnījis tik, cik Latvijā gada laikā, tādējādi atkārtojot, ka viņš šeit nav naudas dēļ.

Sešu gadu laikā Baširs Latvijā darbu mainījis trīs reizes.

Lai gan cilvēki Latvijā ir "draudzīgi un jauki un kultūra šeit ir burvīga, bet vienmēr ir "bet"", skaidroja bēglis. "Man patīk cilvēki Latvijā, bet runa ir par sistēmu," uzsvēra jaunais vīrietis, salīdzinot Latvijas bēgļu integrācijas sistēmu ar kinoteātra apmeklēšanu – noskaties filmu un tevi dzen prom, jo filma ir beigusies. Arī Latvijas integrācijas sistēma ir nošķelta, tiklīdz valsts izdara nepieciešamo – likumos noteikto, tai nav turpinājuma.

Tāpat Baširs uzskata, ka Latvijā neprot un, iespējams, negrib izmantot bēgļu potenciālu. Piemēram, jau iedzīvojušies bēgļi varētu palīdzēt tiem, kas nesen ieradušies, kaut vai asistējot robežsardzei tulkošanā sarunās ar bēgļu vai alternatīvo statusu vēl neieguvušajiem cilvēkiem.
"Negrib mums uzticēties," secina Baširs. Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvijā ierodas arī augstas klases profesionāļi, piemēram, viņa draugs, IT speciālists, strādā kādā ātrās ēdināšanas restorānā.

Jaunais vīrietis norādīja uz problēmām bēgļiem apgūt valodu, jo tā vietā, lai nodrošinātu viņiem kursus, Latvijā viņiem piešķir naudu, kuru viņiem jāizlieto, apgūstot latviešu valodu. Bēglis trīs gadus meklējis latviešu valodas kursus. Viņš atklāj, ka valodu nav kursos iemācījies, jo tajos visu laiku pievienojušies jauni cilvēki, tāpēc apmācību pasniedzēja sākusi no jauna. "Pēc divu gadu mācībām es zinu alfabētu," ironiski piebilda Baširs, tomēr viņš ir apņēmības pilns un vēlās Latvijā izveidot savu biznesu.

Turpinot runāt par integrāciju, Baširs ieteica nodrošināt pilna laika kursus piecreiz nedēļā un noteikt, cik ātri jāsasniedz dažādi latviešu valodas līmeņi. Baširs pauda, ka valsts par labiem sasniegumiem bēgļiem varētu dot pabalstus - tas būtu labs stimuls.