Publiski izskanējusī informācija par to, ka Saeimas deputāts Arturs Kaimiņš (LRA) darba laikā, izmantojot Saeimas e-pastu, nodarbojas ar sava privātā radio raidījuma "Suņu būda" popularizēšanu, neliecinot par interešu konfliktu, bet būtu vērtējama pēc parlamenta ētikas kodeksa normām, secina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Saeimas deputāts Kaimiņš darba laikā, izmantojot darba e-pastu, izplata dažādus paziņojumos, kuros aicina apmeklēt sava personīgā interneta raidījuma "Suņu būda" vietni. Turklāt pēdējā medijiem publiski izsūtītajā e-pastā Saeimas deputāts vēršas pret Latvijas Radio 5, aicinot pieprasīt tā slēgšanu.
Savā piektdien medijiem nosūtītajā e-pasta vēstulē Kaimiņš raksta: ""Suņu Būdā" Latvijas HipHop leģendas Žaks un Armands."
"Vai pornogrāfijai un vardarbībai ir jāskan sabiedriskajā medijā? Vai LR5, tā saucamās ētera personības, zina ko dara? Vai LR (Latvijas Radio – red.) vadība un NEPLP (Nacionālā elektronisko līdzekļu plašsaziņas līdzekļu padome – red.), nav jāsauc pie atbildības? Vai LR valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš var vadīt sabiedrisko mediju? Vai pēc šāda, klaja mediju likuma pārkāpuma, NEPLP priekšsēdētājam Aināram Dimantam nav jāatkāpjas? LR5 vai Porno5? Lūk kāds ir jautājums. Skaidrs ir viens, LR5 jāslēdz!" – tā savu publiski izsūtīto e-pasta vēstuli turpina Saeimas deputāts.
"Mums, no saviem nodokļiem nav jāmaksā 700 000 euro, lai klausītos preteklības sabiedriskajā medijā. Mums nav jāapmierina dažu deģenerātu vēlmes izpausties. Šī ir tā reize, kad mums visiem jāiesaistās! Rakstiet iesniegumus Saeimas deputātiem, LR un NEPLP vadībai, un pieprasiet LR5 slēgšanu," raksta Kaimiņš.
Kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja preses pārstāve Laura Dūša skaidroja portālam "Delfi", birojs nesaskata iespējamo likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu. Vienlaikus Dūša gan norāda, ka KNAB ieskatā šāda Saeimas deputāta rīcība būtu vērtējama saistībā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa normām.
Piektdien nosūtītā e-pasta vēstule nav pirmā reize, kad 12. Saeimā ievēlētais Kaimiņš vērsies pret jauniešu auditorijai speciāli izveidoto LR5. Vēl 2013. gada nogalē Kaimiņš savā radio "Boom FM" šovā "Suņu būda" kopā ar radiostacijas izveidotāju Kasparu Upacieri jeb Ufo iztaujājis bijušo LR vadītāju Jāni Siksni.
Savukārt šā gada janvārī Kaimiņš rosināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju izvērtēt NEPLP locekļu atbildību, bet padomi - skaidrot piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanas lietderību un efektivitāti, kā arī Latvijas plašsaziņas līdzekļu konkurētspējas veicināšanu un vienlīdzīgas darbības nodrošināšanu. Tāpat Kaimiņš lūdza izvērtēt nepieciešamību un iespējas atcelt no amata NEPLP locekļus gadījumā, ja tiek konstatēti pārkāpumi padomes darbā.
"Tā kā pastāv pamatotas aizdomas par to, ka NEPLP locekļi nav pildījuši vai ir nolaidīgi pildījuši viņiem ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu noteiktos pienākumus, manā ieskatā ir nepieciešams noskaidrot un izvērtēt katra NEPLP locekļa atbildību," toreiz savu rīcību skaidroja Kaimiņš.
Likumā noteikts, ka NEPLP jānodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīva un lietderīga izlietošana sabiedrības interesēs, jāveicina Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurētspēja Latvijas, Eiropas un pasaules tirgū, kā arī jārada vienlīdzīgi darbības nosacījumi visiem Latvijas jurisdikcijā esošajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Toreiz Kaimiņš norādīja, ka gan viņa rīcībā esošā, gan publiski izskanējušā informācija radot pamatotas aizdomas par vairākiem NEPLP pārkāpumiem un neizdarību, tostarp par valsts budžeta līdzekļu nelietderīgu izmantošanu Latvijas Radio 5 - "Pieci.lv", ko apliecinot Latvijas Raidorganizāciju asociācijas sagatavotā informācija. Aizdomas raisījis arī "publisku skandālu radījušais" Latvijas Radio direktora amata konkursa iznākums, par ko saņemta radio darbinieku sūdzība, klāstīts paziņojumā.
"Tāpat pastāv arī pamatotas aizdomas, ka ar NEPLP nodrošināto atbalstu sabiedriskajiem medijiem tiek kropļots reklāmas tirgus valstī - sabiedriskajiem medijiem ir piekļuve gan reklāmas tirgum, gan sabiedriskajam pasūtījumam, savukārt komercmedijiem šādas vienlīdzīgas tiesības netiek nodrošinātas. Par to liecina Latvijas Raidorganizāciju asociācijas sagatavotā un komisijas sēdē iepriekš apspriestā informācija," tika teikts Kaimiņa paziņojumā.