Svētdien, Komunistiskā genocīda piemiņas dienā, pie Brīvības pieminekļa uzrunājot sabiedrību Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra to, ka traģiskos notikumus pārdzīvojušos vada liela mīlestība pret dzīvību un dziļa cilvēcība, bet upuru piemiņa liecina par sabiedrības spēju novērtēt brīvību un neatkarību.
"Šodien mēs pieminam un cilvēcei atgādinām par to, kas notika pirms 74 gadiem. Tā bija vasaras nakts. Bez brīdinājuma uztrūcināti mājinieki, skaļas balsis, bērnu raudas, steidzīga mantu krāmēšana un garš ceļš lopu vagonos uz PSRS Tālajiem Austrumiem. Tā ārēji var raksturot 14. jūnija notikumus, bet to, kādas emocijas pārdzīvoja izsūtāmie, kas notika šo cilvēku domās un sirdīs, šodien uzzinām no atmiņu stāstiem. Pazemojums un izmisums mijās ar neziņu un bailēm par savējiem, par mīļajiem, par bērniem un sirmgalvjiem," teica prezidents.
Viņš atgādināja, ka sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu komunistiskā vara pamatoja ar ģimenes galvas arestu. "Sievietes un bērnus nosūtīja uz kolhoziem Sibīrijā, vīriešus – uz GULAG nometnēm, kur ieslodzītajiem piesprieda labošanas darbus vai nāves sodu. Izsūtījumu upuri ir pārcietuši neiedomājamu necilvēcības paraugstundu – bez tiesas notiesāti, izturējuši badu, aukstumu, slimības, pieredzējuši tuvinieku nāvi, strādājuši vissmagākos darbus un uz mūžu iedragājuši savu veselību. Izdzīvojušie deportētie dzimtenē varēja atgriezties tikai piecdesmito gadu beigās."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
