Rīgas mežacūkas izvedīs uz Daugavas mežniecību  (28)

Mežacūkas izķers, izmantojot dzīvķeramos krātiņus un izvedīs 15 līdz 20 kilometru attālumā uz Daugavas mežniecību. Izvešana varētu noteikt arī uz Gaujas mežniecību. Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris Raimonds Fridvalds uzskata, ka labākajā gadījumā būtu jāizved visa mežacūku ģimene uzreiz. To var izdarīt, izveidojot 10x10 metrus lielu nožogojumu un piebarojot dzīvniekus. Izķeršanu varētu veikt Pierīgas mednieku klubs sadarbībā ar "Rīgas mežiem".

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs norādīja, ka vispirms ir jāuzrunā speciālisti un tad varēs sākt kārtot formalitātes, runāt par izmaksām un uzsākt izvešanu. Izpilddirektors cer, ka reāla ķeršana varētu sākties pēc divām nedēļām.

Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks norādīja, ka mežacūkas ir jāizved uz Vidzemes pusi, lai nepieļautu risku, ka cūku mēris varētu izplatīties Kurzemē. Kaut arī Pierīgā cūku mēris nav konstatēts, tomēr nav garantijas, ka slimība nepietuvosies. Pašlaik Rīgai tuvākā vieta, kur konstatēts cūku mēris ir Skultes pagasts.

Tāpat nolemts, ka mežacūkas iezīmēs, lai tās varētu izsekot un nomedīšanas gadījumā izdarīt secinājumus par dzīvnieka pārvietošanos. Komisijas locekļi nosprieda, ka medniekus aicinās pirmās izšaut iezīmētās mežacūkas, lai mazinātu risku, ka tās varētu nākt atpakaļ uz pilsētu.

Radzevičs uzsvēra, ka iedzīvotājiem pašiem ir jāapzinās situācija un jādomā par savu īpašumu pasargāšanu. Savukārt Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Juris Buškevics norādīja, ka jāmaina iedzīvotāju uzskats par mežacūkām kā agresīviem dzīvniekiem.

"Stirnas jau sen posta kapsētas. Iedzīvotāji tās neuzskata par agresīvām un tāpēc pieņem to. Bet mežacūkas arī nav agresīvi dzīvnieki. Iedzīvotāji tā to uztver, bet tas ir nepareizi," sacīja Buškevics, vienlaikus norādot, ka vienīgā situācija, kad mežacūka var kļūt agresīva ir brīdī, kad tai uzbrūk suns, vai cilvēks pats to provocē, aiztiekot mežacūkas mazuļus. Arī pārējie komisijas locekļi atzina, ka nav bijis tāds gadījums, kad mežacūka uzbruktu cilvēkiem.

Jau vēstīts, ka - lai risinātu jautājumu par meža dzīvnieku ienākšanu pilsētā, Rīgas dome izveidojusi Medību koordinācijas komisiju, kuru vadīs pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs. Par komisijas locekli Valsts meža dienests deleģējis Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieri Raimondu Fridvaldu, Lauku atbalsta dienests - Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Kontroles un uzraudzības daļas vecāko inspektoru Mārtiņu Upmani, Latvijas mednieku asociāciju pārstāves tās valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi - Jānis Šolks, Latvijas Meža īpašnieku biedrību - Juris Buškevics.

Tāpat ziņots, ka Rīgā situācija ar mežacūkām ir saasinajusies. Visvairāk klaiņojošas mežacūkas manītas Juglas un Šmerļa apkaimē.