19. jūnijā Rīgas Apgabaltiesa pasludinās spriedumu Vladimira Vaškeviča goda un cieņa aizskāruma lietā, kurā atbildētāju lomā ir Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (V) un bijušais Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis.
Pirmdien, izskatot lietu sakarā ar Vaškeviča apelācijas sūdzību par Siguldas tiesas spriedumu prasījumā par nepatieso, viņa godu un cieņu aizskārušo ziņu atsaukšanu, Rīgas Apgabaltiesa paņēma piecu dienu pārtraukumu. Nolēmums lietā tiks pasludināts piektdien, 19. jūnijā, portālu "Delfi" informēja Vaškeviča pārstāve Gaida Matisone.
2013. gada 30. oktobrī KNAB publicēja preses relīzi, kurā paziņoja par divu Muitas Kriminālpārvaldes darbinieku aizturēšanu aizdomās par kukuļošanu 4000 eiro apmērā. Tajā pašā dienā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Latkovskis savā Twitter kontā publicēja sekojošo ierakstu: "ir info, ka KNAB pieķertās Muitas kriminālpārvaldes amatpersonas esot Vaškeviča cilvēki, kuri turpinājuši pildīt bijušā šefa pasūtījumus".
Nākamajā dienā, atbildot uz "Rīta panorāmas" žurnālistu jautājumiem, Čerņeckis faktiski apstiprināja Latkovska izteicienu, atkal pieminot Vaškeviča vārdu KNAB preses relīzes sakarā, norāda Matisone. Tiek uzsvērts, ka bijušam Muitas Kriminālpārvaldes direktoram Vladimiram Vaškevičam nav nekāda sakara ar minēto amatpersonu aizturēšanu.
"Acīmredzami Latkovskis publicēja savu ierakstu Twitter kontā ar nodomu nomelnot Vaškeviča vārdu saistībā ar skaļo 2013. gada notikumu, pamatojoties tikai uz to, ka iesaistītas personas 3.5 gadus pirms notikumiem strādāja kopā ar Vaškeviču vienā organizācijā. Šādā ar faktiem neapstiprinātajā apgalvojumā prasītājs saskata tīšu V.Vaškeviča nomelnojumu, viņa goda un cieņas aizskaršanu, nepamatoti pieminot viņa vārdu sakarā ar rezonansi izraisījušo notikumu. Atgādināsim, ka Vaškevičs nestrādā Muitas Kriminālpārvaldē kopš 2010. gada marta," uzsvērts paziņojumā medijiem.
2013. gada decembrī tika iesniegts prasījums pret Latkovski un Čerņecki par viņu izplatīto nomelnojošo ziņu atsaukšanu un Vaškeviča morālā kaitējuma kompensāciju, par viņa goda un cieņas aizskaršanu.
"Savos paskaidrojumos par prasījumu, gan Ainars Latkovskis, gan Kaspars Čerņeckis apgalvoja, ka tikai izsaka viedokli. Savu minējumu pamatošanai Ainars Latkovskis izteicās, ka viņš domāja nevis KNAB preses relīzi, bet spēkā stājušos Rīgas Centra rajona tiesas 2013. gada 15. jūlija spriedumu bijušā muitas darbinieka Igora Semjonova (jau mirušā, kas bija publiski zināms) lietā, par kuru viņam stāstīja pašreizējais VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā Tālis Kravalis," norāda Vaškeviča pārstāvji..
"Tomēr abu atbildētāju argumenti neiztur nekādu kritiku. Apelācijas sūdzībā Vladimira Vaškeviča pārstāvji iesniedza pierādījumus, ka Rīgas Centra rajona tiesas spriedums netika izsniegts ne Tālim Kravalim, ne Ainaram Latkovskim, un apgalvoja, ka 2013. gada 30. oktobrī Ainara Latkovska rīcībā nebija informācijas par šo spriedumu. Vaškeviča pārstāve paziņoja, ka, ņemot vērā lietas materiālus, ir redzams, ka Latkovska apgalvojums bija saistīts tieši ar KNAB preses relīzi, kurā nebija nekādu atsauču uz V.Vaškeviča vārdu. jebkurā gadījuma Latkovska apgalvojums Twitter kontā ir melīgs, jo neatbilst ne Rīgas Centra rajona tiesas spriedumam, ne arī KNAB kriminālprocesa fabulai, kuras ietvaros tika aizturētas minētās amatpersonas," uzsvērts medijiem izplatītajā paziņojumā.
Vaškevičs jau ilgstoši uzturas ārzemēs.
Jau ziņots, ka Vaškeviča vārds figurējis vairākās lietās. Pēdējā no tām Ģenerālprokuratūra pērnā gada nogalē nolēma sākt kriminālvajāšanu pret atstādināto FM ierēdni saistībā ar liecinieka piespiešanu dot nepatiesu liecību organizēšanu. Plašākas detaļas prokuratūra pagaidām atturas izpaust.
Prokuratūra iepriekš bija saņēmusi informāciju no Austrijas par atteikšanos Latvijai izdot Vaškeviču. Austrijas tiesas lēmumu ir pārsūdzējusi šīs valsts prokuratūra, kura sadarbojas ar Latvijas prokuratūru. Tādejādi Vaškevičs patlaban atrodas ārpus Latvijas.
Savukārt citā lietā - tā dēvētajā kukuļdošanas lietā, Vaškevičs tika apcietināts 2011.gada ziemā, tomēr vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu (85 372 eiro) drošības naudu.
Vaškeviča advokāti pērn vērsās ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādot visus pret bijušo Valsts ieņēmumam dienesta ģenerāldirektora vietnieku Muitas Kriminālpārvaldes direktoru vērstos Latvijas tiesībsargājošo iestāžu pārkāpumus, tostarp prasot atzīt par pretlikumīgu Latvijas tiesas lēmumu par apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu Vaškevičam. ECT sūdzību izskatīšanai nepieņēma.
Februāra beigās Austrijas tiesībsargājošās iestādes, saņemot Latvijā izsniegto Eiropas apcietinājuma orderi, pārvietoja Vaškeviču uz citu slimnīcu, kur viņam tika piemērota apsardze. Advokāts Oskars Rode iepriekš informēja, ka Vaškevičs ir atbrīvots un plāno turpināt ārstēšanos.