Veselības ministrija (VM) apsver iespēju, ka atsevišķu diagnožu pacienti, kuri rindā uz pakalpojumu gaida ilgāk nekā vienu mēnesi, varētu ierasties slimnīcā un viņi būtu jāhospitalizē, trešdien preses konferencē paziņoja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Viņš norādīja, ka šāds modelis ir ieviests Vācijā. Ministrs arī teica, ka slimnīcām ir gultas, aprīkojums un personāls, lai to izdarītu. Latvijā gan neesot iespējams to izdarīt pie visām diagnozēm, tomēr atsevišķās jomās tas būtu iespējams. Kā pastāstīja ministra padomniece komunikāciju jautājumos Iveta Ciganova, šādu iespēju varētu piedāvāt onkoloģisko diagnožu pacientiem.
Tāpat ministrs stāstīja, ka rindās uz pakalpojumiem pacientus nedrīkstētu pierakstīt paši ārsti un medicīnas personāls. Tāpat šobrīd nav izveidota vienota rindu uzskaites sistēma, kas nodrošinātu, ka pacienti uz vienu un to pašu pakalpojumu nepierakstās vairākās vietās. Tas, ka pacienti pierakstās uz vienu pakalpojumu vairākās ārstniecības iestādēs, bet pēc tam, kad šo pakalpojumu kādā ārstniecības iestādē ir saņēmuši vai arī tas viņiem vairs nav vajadzīgs, neatsaka, mākslīgi pagarina rindas, sacīja ministrs.
Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā viena piektā daļa pacientu uz izmeklējumu neierodas un iepriekš par to nebrīdina. Arī speciālistu trūkums atsevišķās nozarēs veicina rindu veidošanos.
Belēvičs arī norādīja, ka atsevišķos gadījumos jāizvērtē veselības pārbaužu nepieciešamība un apjoms, tajos gadījumos, kad pacienti ir veseli. Viņš minēja piemēru, ka Zviedrijā, normālās fizioloģiskās dzemdības dzimušam bērnam pie oftalmologa jāvēršas tikai pirmsskolas vecumā, bet Latvijā līdz skolas vecumam tas jādara trīsreiz. Ministrs uzskata, ka Latvijā uz oftalmologa konsultācijām pirmsskolas vecumā vajadzētu aicināt bērnus, kuri ir dzimuši pirms laika, ne visus.
Belēvičs uzsvēra, ka ir jāizstrādā mehānismi, lai pacienti un ārsti varētu redzēt aktuālo situāciju par valsts apmaksātām veselības aprūpes iespējām katrā slimnīcā.
Viņš stāstīja, ka uz ķīmijterapiju veidojas rinda, jo gandrīz visi ķīmijterapeiti ir iesaistīti klīniskos pētījumos, bet šādi pētījuma paņem ļoti daudz laika. Belēvičs grib redzēt, vai tie pacienti, kuri ir iesaistīti klīniskos pētījumos, negūst prioritāti attiecībā pret pārējiem pacientiem. Ārsti par šādiem pētījumiem saņemot apmaksu tiešā veidā no farmācijas kompānijām, norādīja ministrs.
Preses konferences dalībnieki arī aicināja cilvēkus ziņot par gadījumiem, kad ārsti par valsts apmaksātu pakalpojumu pieprasa naudu, lai cilvēks šo pakalpojumu saņemtu ātrāk. Šādas darbības arī veicina rindu mākslīgu pagarināšanu, jo tie cilvēki, kuri godīgi pieteikušies rindā uz pakalpojumu, to nesaņem paredzētajā laikā.
Ministrs sacīja, ka pēc būtības korupcijas risku nozarē veido sabiedrības iecietība pret to, tāpēc viņš aicināja iesaistīties arī mediju pārstāvjus sabiedrības izglītošanā ar mērķi korupciju izskaust.
Kā pastāstīja domnīcas "Providus" pētniece Indra Mangule, 2012. un 2013.gada dati gan liecina, ka tendence nepamatoti maksāt ārstam par pakalpojuma saņemšanu Latvijā samazinās. 2012.gadā 33% aptaujāto cilvēku norādīja, ka ir maksājis ārstam, lai saņemtu pakalpojumu saņemšanu. 2013.gadā šādu cilvēku bijis jau mazāk - 28%.
Savukārt, kā sacīja Bērnu slimnīcas vadītāja Anda Čakša, korupciju veselības aprūpē veicina nepietiekamais atalgojums mediķiem, kā arī pakalpojuma nepieejamība jeb garās rindas. Čakša uzsvēra, ka ārsta zināšanas nemainās no tā, vai pacients viņam kaut ko papildus samaksā.
Čakšai gan nav datu, ka kāds ārsts Bērnu slimnīcā būtu prasījis vecākiem naudu, lai ārpus rindas pieņemtu viņu bērnu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
