Ja pensija 2010. gadā noteikta 260 eiro apmērā, pēc pārrēķina tā pieaugs līdz 294 eiro  (173)

Pensijai pārrēķināšanas rezultātā jāpieaug par vairākiem desmitiem eiro.

Ja pensijas aprēķinā negatīvais 2009. gada kapitāla indekss tiek aizstāts ar indeksu "1", un, ņemot vērā indeksāciju trīs gadu garumā, šā cilvēka pārrēķinātais piešķirtais vecuma pensijas apmērs 2016.  gada sākumā būtu apmēram 294,06 eiro.

Jau ziņots, ka Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja pensiju likuma grozījumus, kas novērš negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz pensiju aprēķināšanu nākotnē un ietver arī solījumu sākt krīzes laika pensiju pārrēķinu no 2016. gada. Par likumprojektu nobalsoja 88 deputāti.

Budžeta gatavošanas laikā tiks lemts, vai pensiju pārrēķināšana notiks pa gadiem vai sāks ar mazo pensiju pārrēķinu.

Likumprojekts paredz pensijas pārrēķināt personām, kurām tās aprēķinātas laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim. Pensijas tiks pārskatītas, negatīvos 2009., 2010. un 2011. gadu apdrošināšanas iemaksu algas indeksus aizstājot ar indeksu "1".

LM rosina pensijas pārrēķināt pa gadiem - 2010. gadā piešķirtās pensijas pārrēķināt 2016. gadā, 2011. gadā piešķirtās pensijas pārrēķināt 2017. gadā, bet 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās pensijas pārrēķināt 2018. gadā.

Savukārt Finanšu ministrija atbalsta, ka sāk ar mazo pensiju pārrēķināšanu.

Kopumā pensiju pārrēķināšanai 2016.gadā papildu nepieciešami apmēram 4,1 miljons eiro, 2017.gadā – apmēram 21,6 miljoni eiro, bet 2018.gadā – apmēram 49,3 miljoni eiro, liecina Labklājības ministrijas dati.

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro.

Pērn aprīlī Tiesībsarga birojs paziņoja, ka ekonomiskā krīze negatīvi un neatgriezeniski ietekmējusi arī nopelnītās pensijas, jo personas, kuras pensionējušās pēc finanšu krīzes, saņem daudz mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs. Labklājības ministrija solīja tam rast risinājumu.