Latvijā dzimumu līdztiesība zemāka nekā vidēji ES  (11)

Salīdzinājumā ar 2005.gadu ES ir vērojams būtisks progress visās indeksa aptvertajās jomās, taču, salīdzinot vidējos indeksa rādītājus kopš 2010.gada, progress ir neliels - no 52,4 punktiem, palielinoties uz 52,9 punktiem 2012.gadā. Indeksa vērtība "100" nozīmē, ka sasniegta pilnīga dzimumu līdztiesība, informēja Labklājības ministrijā (LM).

Latvijā dzimumu līdztiesības indekss 2012.gadā bija 46,9 punkti, kas ir zemāks nekā vidēji ES, taču augstāks nekā 2010.gadā, kad tas bija 45,3 punkti. Tāpat visās jomās Latvijai rādītāji ir uzlabojušies.

Indekss Igaunijā 2012.gadā bija 49,8 punkti, bet Lietuvā - 40,2 punkti. Visaugstākais sieviešu un vīriešu līdztiesības indekss ir Zviedrijā - 74,2, Somijā - 73,7 un Dānijā - 70,9, kā arī Nīderlandē - 68,5, Beļģijā - 58,2 un Lielbritānijā - 58. Zemākais ES tas ir Rumānijā - 33,7 un Slovākijā - 36,5.

Dzimumu līdztiesības indekss parāda vidējos rādītājus nodarbinātības, ienākumu, zināšanu, laika, varas un veselības jomās. Ārpus indeksa tiek analizētas tādas jomas kā vardarbība un savstarpēji pārklājošas jomas kā nodarbinātības rādītāji dažādās sabiedrības grupās, piemēram, pirmspensijas vecumā.

Statistika liecina, ka ES līmenī vislielākās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir laika jomā. Šī ir joma, kurā tiek analizēti rādītāji par laiku, kas tiek veltīts bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpei, mājsaimniecības pienākumu veikšanai, brīvprātīgajam darbam un citām brīvā laika aktivitātēm. ES vidēji šis rādītājs ir palicis 2010.gada līmenī - 37,6 punkti, bet Latvijā tā vērtība ir 35,2.

Būtiskas atšķirības joprojām ir arī varas jomā. Lai arī šis rādītājs ES līmenī ir uzlabojies un sasniedzis 39,7 punktus, tas nav augsts rādītājs. Arī Latvijā sasniegtie 42,5 punkti tiek vērtēti kā salīdzinoši zems rādītājs.

Savukārt veselības jomā Latvijai starp visām ES dalībvalstīm ir zemākais rādītājs - 75,6 punkti, kas būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja - 90. Veselības rādītājā tiek analizētas atšķirības sieviešu un vīriešu veselības stāvoklī un veselības aprūpes pieejamībai. Tiek analizētas iedzīvotāju dzimumu atšķirības ne tikai veselības pašvērtējumā, kurā Latvijas sievietes savu veselību vērtē zemāk nekā vīrieši, bet arī paredzamajā dzīves ilgumā, veselīgajos dzīves gados, medicīnisko un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā.

LM parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks šodien Briselē uzstājās vienā no paneļdiskusijām Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta organizētajā pasākumā, kurā tika prezentēts minētais indekss. Viņš uzsvēra Indeksa lomu īstenoto politiku efektivitātes novērtēšanā, kā arī to, ka šis instruments liek ES dalībvalstīm īstenot pasākumus, kas var nodrošināt reālu sieviešu un vīriešu līdztiesību dažādās dzīves jomās. Uzulnieks arī vērsa uzmanību, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ES ir sasniegta tikai daļēji.