Militāru draudu no Krievijas nav, tomēr iespējama nestabilitāte pie robežām, norāda Riekstiņš  (24)

"Es uzskatu, ka Latvijai tieša militāra apdraudējuma nav. Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka mēs tādās kategorijās nedomājam - Latvijas apdraudējums atrauti no NATO, jo tad tas būtu NATO apdraudējums. Tas, ko mēs redzam - pieaugoša nestabilitāte mūsu robežu tuvumā un iespējami pieaugošs riska potenciāls," viņš sacīja.

Vēstnieks rosināja nepievērst tik lielu vērību Krievijas militārajām lidmašīnām, ko Latvijas Nacionālie bruņotie spēki regulāri pamata pie mūsu robežām, jo "nav bijuši gadījumi pēdējā gada laikā, kad Krievijas lidmašīnas būtu kaut uz minūti ielidojušas mūsu gaisa telpā".

Viņš akcentēja, ka NATO aktīvi parāda savu modrību uz Krievijas darbībām.

NATO aizsardzības ministri trešdien un ceturtdien vienojušies, ka Velsas samita lēmumiem līdz nākamajam samitam, kas pēc gada norisināsies Varšavā, jātiek īstenotiem.

"Ministri lielā mērā izmērīja temperatūru, lai uzklausītu ziņojumus par to, kāds ir progress. Atzinums ir viennozīmīgs, ka progress ir tiešām panākts atbilstoši plānotajam. Bet ir virkne lietas, kas vēl līdz Varšavai ir jāizdara," teica Riekstiņš.

Viņš vērsa uzmanību, ka NATO ņem vērā drošības vides nestabilitāti, tādēļ Varšavā tiks pieņemti lēmumi attiecībā uz alianses turpmākajiem soļiem aizsardzības stiprināšanā. Priekšlikumi tiks sagatavoti uz aizsardzības ministru sanāksmi oktobrī.

Jau ziņots, ka NATO aizsardzības ministru sanāksmē, kas no trešdienas līdz ceturtdien notika Beļģijā, Briselē, pieņemti vairāki būtiski lēmumi. NATO valstu aizsardzības ministri atbalstīja alianses ātrās reaģēšanas spēku personālsastāva trīskāršošanu, palielinot to no pašreizējiem 13 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem karavīru. Tāpat tika pieņemts lēmums paātrināt politisko un militāro lēmumu pieņemšanas procedūru.