Latvija ir viena no lielākajām antibiotiku lietotājām ES  (52)

Viņa stāstīja, ka ambulatorajā sektorā Latvijā antibiotikas tiek lietotas mazāk nekā citur Eiropā. Tas saistāms ar to, ka Latvijā antibakteriālos līdzekļus var iegādāties tikai ar ārsta izrakstītu recepti.

Tomēr slimnīcu sektorā situācija ir pavisam cita. Antibiotikas slimnīcās ES vairāk par Latviju lieto tikai Rumānijā un Somijā.

Lielo antibiotiku patēriņu slimnīcās apstiprinājis arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra veiktais prevalences pētījums no 2011. līdz 2012.gadam, kurā konstatēts, ka 35% pacientu slimnīcās saņem antibiotikas, bet Latvijā pat 38,4%.

Kā skaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš, mikroorganismu rezistenci, kas noved pie infekcijām slimnīcās, izraisa pārlieku liela antibiotiku lietošana. Arī pret jaunām antibiotikām pēc vairākiem gadiem mikrobi kļūst rezistenti, un tās vairs nespēs efektīvi tos apkarot.

Kleina norādīja, ka iemesli lielajam antibiotiku patēriņam varētu būt dažādi. Iespējams, Latvijā ir smagas diagnozes, pieļauj Kleina, vienlaikus piebilstot, ka slimnīcu stacionāros būtu jāpārdomā racionāla antibiotiku lietošana, kā arī jāstiprina infekciju uzraudzības kontrole, lai rezistenti mikrobi slimnīcās nepievienotos citām saslimšanām.

Ministrijas pārstāve arī secina, ka pret plaša spektra antibiotikām veidojas mikrobu rezistence, tas var nozīmēt, ka var pienākt brīdis, kad sarežģītākus infekcijas gadījumus vairs nebūs ar ko ārstēt.

Arī Liepiņš norāda, ka antibiotikas cilvēki dažkārt lieto gadījumos, kad tas nemaz nav nepieciešams. Cilvēki nereti izvēlas gripu vai saaukstēšanos ārstēt ar antibiotikām, tomēr tas nav pareizais virziens šo slimību ārstēšanā. Liepiņš uzskata, ka antibiotiku pamatotai lietošanai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Maija vidū Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieņēma rezolūciju, kurā ierosina pasākumus pacientu drošības uzlabošanai Eiropas Savienībā (ES), risinot problēmu ar cilvēku un dzīvnieku pieaugošo rezistenci pret antibiotikām un novēršot "nevēlamos notikumus" veselības aprūpes laikā.

EP deputāti ierosina stingri aizliegt antibiotiku lietošanu bez receptes, nodrošināt, ka pirms antibiotiku izrakstīšanas tiek veikta mikrobioloģiskā diagnostika, novērst interešu konfliktus starp ražotājiem un zāļu izrakstītājiem, kā arī palielināt informētību par antibakteriālu līdzekļu patēriņu, rezistenci pret antibiotikām un infekciju novēršanu.

EP deputāti arī mudina zāļu uzņēmumus ieguldīt jaunu pretmikrobu vielu izstrādē un prasa Eiropas Komisijai apsvērt tiesisko regulējumu, kas veicinātu jaunu antibiotiku izstrādi.

EP arī aicina pakāpeniski likvidēt antibiotiku lietošanu profilakses nolūkos un minimizēt metafilaksi, proti, dzīvnieku masveida barošanu ar antibiotikām, lai vienlaikus gan izārstētu atsevišķus dzīvniekus, gan novērstu veselo dzīvnieku inficēšanos.

Tiek lēsts, ka 8-12% no visiem slimnīcu pacientiem ES ir cietuši no nevēlamiem notikumiem veselības aprūpes laikā, un gandrīz pusi šo gadījumu būtu varēts novērst. Visbiežāk sastopamie "nevēlamie notikumi" ir veselības aprūpē iegūtas infekcijas, ar zālēm saistīti negadījumi un komplikācijas ķirurģisku operāciju laikā vai pēc tām.