Viņš norādīja, ka Latvija ir Eiropas Savienībā, taču neizmantojam visas Eiropas iespējas, jo nespējam joprojām diskutēt par "vēstures nepatīkamajām lappusēm", kā to spēj darīt, piemēram, Itālijā.
Hanovs sacīja, ka starp latviešu un krievu valodā runājošajiem joprojām ir "stikla siena", un ir zināmas problēmas publiskajā un politiskajā komunikācijā.
Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova norādīja, ka šī robeža tiek veidota jau no mazotnes, pat izmantojot bērnu brīvo laiku, piemēram, latviešu ģimene savu dēlu drīzāk ievirzīs volejbolā, savukārt krievu ģimene - hokejā. Tāpat viņa norādīja, ka sašķeltību rada masu mediji un sociālā vide, kā piemēru minot atsevišķi veidotus portālus latviešiem - "draugiem.lv" - un krieviem - "one.lv", kuru pārpirka "odnoklassniki.ru".
Komentējot krievvalodīgo interesi par nevalstiskajām organizācijām, Resursu centra sievietēm "Marta" pārstāve Irina Forlova norādīja, ka centrs nodarbojas ne tikai ar atsevišķiem cilvēkiem, bet arī organizē izbraukuma braucienus uz Latvijas skolām. Braucieni gan notiek tikai pēc skolu uzaicinājuma, un prakse rāda, ka krievu skolas izrāda mazāku interesi, atzina Frolova.
Diskusiju par mazākumtautību kopienu cilvēku iesaistīšanos dažādās nevalstiskajās organizācijās un pilsoniskās sabiedrības norisēs organizēja portāls "manabalss.lv" sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
