Krievijas Ģenerālprokuratūras lēmums pēc politiķu pieprasījuma izvērtēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības leģitimitāti ir pilnīgs absurds un vērtējams kā provokācija, Lietuvas Radio otrdien sacījis ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
"Dīvaina informācija. Es to vērtētu, mazākais, kā provokāciju, bet vispār tas tiešām ir tiesisks, politisks un morāls absurds. Tas, cik dziļi tiks paredzēts iestigt visā šajā muklājā, acīmredzot būs atkarīgs no mūsu kolēģiem Krievijā. Bet es ceru, ka tuvākajā laikā jāparādās kaut kādiem Krievijas vadības politiskajiem paskaidrojumiem," viņš spriedis. "Tas ir nepieļaujams gadījums, kas ir pilnīgā pretrunā ar vēsturisko patiesību, ar faktiem un galu galā arī ar starptautiski atzītajiem principiem un normām."
Jautāts, vai ministrija gatavojas vēl kaut kā īpaši reaģēt, Linkevičs atbildējis, ka Krievijai jau tiek nodots visai skaidrs vēstījums. "Tas, ko es saku jums, ir atklāti pieejams visiem, arī viņiem". Vienlaikus viņš piebildis, ka tiks apsvērtas arī citas iespējas reaģēt.
Lietuvas ārlietu ministrs piekritis, ka uz šo informāciju jāreaģē arī Eiropas Savienībai.
"Runa ir ne tikai par Lietuvu, bet par Baltijas valstīm. Tā ir mūsu cilvēku izcīnīta brīvība, mērķis, ko mēs ar likumīgiem līdzekļiem esam sasnieguši paši. Tas visiem bija redzams, turklāt ļoti skaidri. Bija liecinieki. To atzinuši visi, arī pati Krievija. Mēģinājums kaut ko apšaubīt uzskatāms vienīgi par provokāciju un neko vairāk. Domāju, tāds būs arī mūsu kolēģu vērtējums," viņš sacījis.
Pēc Linkeviča teiktā, Krievija pēdējā laikā īpaši neievēro starptautiskās tiesības, bet darbojas pēc pašas izvēlētiem spēles noteikumiem, mēģinot no jauna pārzīmēt Eiropas karti, tādēļ nav jābrīnās, ja Maskava pauž viedokli par kaut ko tādu, kas patiesībā uz to neattiecas. Viņš atgādinājis arī 27. jūnijā pieņemto Krievijas Ģenerālprokuratūras secinājumu, ka Krievijas PFSR Augstākās padomes 1954. gada lēmums par Krimas apgabala nodošanu Ukrainas PSR neatbilst PSRS konstitūcijai.
Pēc viņa teiktā, tālāki mēģinājumi "sacelt viļņus" būtu bezatbildīgi.
"Diemžēl tas ir saistīts ar politiku, kas turpinās, - konfrontāciju, spriedzes kāpināšanu, militāru darbību, propagandas mašīnas darbināšanu. (..) Tagad likta lietā arī pseidotiesiska darbība. Tas neveicina ne uzticēšanos, ne stabilizāciju," izteicies ministrs, piebilzdams, ka šāds kurss ved strupceļā gan no politiskā, gan praktiskā viedokļa.
Jautāts, vai šajā gadījumā, kad runa ir par visām trim Baltijas valstīm, gaidāma kopīga ārlietu ministru vai valstu vadītāju reakcija, viņš atzinis, ka šis ir gadījums, kad reaģēt vajag, bet nav tik būtiski, vai tas tiks darīts kopā vai atsevišķi.
"Šie nav kaut kādi žurnālistu spriedelējumi. (..) Nešaubos, ka mūsu sabiedrotie Eiropas Savienībā šo situāciju komentēs līdzīgi. Ņemot vērā, ka tā ir svaiga, parādījusies tikai nesen, grūti pateikt, kā tas notiks, bet attiecībā uz pašu satura vērtējumu man šaubu nav," sacījis Linkevičs.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, komentējot Krievijas Ģenerālprokuratūras lēmumu izvērtēt Baltijas valstu neatkarības leģitimitāti, norādījusi, ka Lietuvas neatkarība "izcīnīta ar Lietuvas cilvēku asinīm un nevienam nav tiesību to apstrīdēt".
Jau ziņots, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra pieņēmusi izskatīšanai Valsts domes deputātu Jevgēņija Fjodorova un Antona Romanova iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt, vai 1991.gadā Baltijas valstu neatkarību atzinušās PSRS Valsts padomes izveidošana bija leģitīma.
Kremļa partijas "Vienotā Krievija" likumdevēji uzskata, ka Valsts padome bijusi nekonstitucionāls varas orgāns un tās pieņemtie lēmumi "nodarījuši milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, drošībai un aizsardzības spējām".
PSRS Valsts padome, kuras lēmumiem bija jābūt obligātam raksturam, tika izveidota 1991. gada septembrī ar likumu "Par PSR Savienības valsts varas un pārvaldes orgāniem pārejas periodā". Pirmajā sēdē tā pieņēma lēmumu par trīs Baltijas republiku - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - neatkarības atzīšanu.
Kā teikts deputātu pieprasījumā, Valsts padome tika izveidota, neiesniedzot noteiktajā kārtībā nepieciešamās izmaiņas PSRS konstitūcijā. Valsts padomes lēmumi nodarīja "milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, drošībai, aizsardzības spējām, iedarbināja vienotās valsts sašķelšanas mehānismus". Tās lēmumi "nostiprināja PSRS stratēģiski svarīgas teritorijas būtiskas daļas atņemšanu, jūras ostu un akvatoriju zaudēšanu, izraisīja valsts aizsardzības vienotās telpas izjukšanu, to, ka ar Baltijas republikām tiek traucēti ekonomiskie sakari".
Deputāti uzskata, ka šie lēmumi ir "noziedzīgi nodarījumi", "īpaši bīstami valsts noziegumi", kas ir jākvalificē kā dzimtenes nodevība.
"Vienotās Krievijas" likumdevēji lūdz dot juridisku vērtējumu 1991.gada likuma nosacījumiem, kas regulēja PSRS Valsts padomes, kā arī Augstākās padomes un PSRS prezidenta tiesisko statusu.
PSRS vadības rīcība "noveda pie valsts izjukšanas", kaut arī referendumā PSRS iedzīvotāji esot izteikušies par savienības saglabāšanu, norādīja deputāti.
Valsts domes deputāti Ģenerālprokuratūrā iepriekš iesniedza prasību izvērtēt Krimas nodošanu Ukrainas PSR. 27.jūnijā Ģenerālprokuratūra secināja, ka Krievijas PFSR Augstākās padomes 1954.gada lēmums par Krimas apgabala nodošanu Ukrainas PSR neatbilst PSRS konstitūcijai.
Tāpat Valsts domes Ārlietu komiteja izstrādā dokumentu, kurā tiks nosodīta "Vācijas Federatīvās republikas 1989.gadā veiktā Vācijas Demokrātiskās republikas aneksija".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
