Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ārlietu ministrija (ĀM) uzskata, ka Krievijas Valsts domes deputātu "iniciatīvas" par Baltijas valstu neatkarības atzīšanas leģitimitāti ir pilnīgi nepieņemamas un absurdas. Šāda nostāja liekot secināt, ka deputāti apšauba arī pašas Krievijas valstiskās suverenitātes pamatus.
"Šādas Valsts domes deputātu "iniciatīvas" ir pilnīgi nepieņemamas un absurdas," pavēstīja ĀM preses sekretārs Ivars Lasis. Latvijas neatkarība tika pasludināta 1918.gada 18.novembrī. Lielākā daļa valstu nekad nav atzinušas Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS sastāvā un saskaņā ar starptautisko tiesību principiem vienmēr uzskatījušas, ka Latvijas valsts "de iure" pastāvēšana ir iedibināta 1921. gadā un kopš tā laika ir nepārtraukti turpinājusies, uzsver ĀM.
Latvijas valstiskā suverenitāte pilnībā tika atjaunota 1991. gada 21. augustā, tā ir starptautiski atzīta un nav apstrīdama. Ministrija arī atgādina, ka Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas prezidents Boriss Jeļcins 1991.gada 24.augustā izdeva dekrētu "Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu".
"Sekojot minēto deputātu loģikai, nevilšus rodas secinājums, ka ar šo soli viņi apšauba arī pašas Krievijas Federācijas valstiskās suverenitātes tiesiskos pamatus," norāda Lasis.
ĀM un Valsts prezidentam Andrim Bērziņam ir vienota pozīcija šajā jautājumā, informēja valsts augstākās amatpersonas preses sekretāre Līga Krapāne.
Kā ziņots, Krievijas Ģenerālprokuratūra pieņēmusi izskatīšanai Valsts domes deputātu Jevgēņija Fjodorova un Antona Romanova iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt, vai 1991. gadā Baltijas valstu neatkarību atzinušās PSRS Valsts padomes izveidošana bija leģitīma.
Kremļa partijas "Vienotā Krievija" likumdevēji uzskata, ka Valsts padome bijusi nekonstitucionāls varas orgāns un tās pieņemtie lēmumi "nodarījuši milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, drošībai un aizsardzības spējām".
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, komentējot šo informāciju, norādījusi, ka Lietuvas neatkarība "izcīnīta ar Lietuvas cilvēku asinīm un nevienam nav tiesību to apstrīdēt".
Krievijas Ģenerālprokuratūras lēmumu kā pilnīgi absurdu un kā provokāciju novērtējis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
