Latvijas prezidentūra bija 'posts un negods', uzskata Mamikins  (194)

Mamikins atzina, ka pirmo Latvijas prezidentūru vērtē ar dalītām izjūtām - "vai nu piesardzīgi, vai arī negatīvi". Kā iemeslu šādai svārstībai deputāts minēja Latvijas nespēju sasniegt tās prioritātes, kuras iepriekš tika deklarējusi.

"Piemēram, mēs Austrumu partnerību izvēlējāmies kā savu prioritāro līniju, taču mēs piemānījām partnerus, kurus uzskatām par draugiem. Viņi nedabūja pat to, ko cerēja, tostarp bezvīzu režīmu," uzskata Mamikins, īpašu uzmanību pievēršot Gruzijai, kas jau ilgstoši runājusi par bezvīzu režīmu, ieviešot vairākus nepieciešamos priekšnoteikumus, tostarp labu robežkontroli.

"Bet arī viņi neko nedabūja. Labi, ja dabūs gada beigās, kad Luksemburga noslēgs nākamo prezidentūru," pesimistiski sacīja Mamikins, kurš jau iepriekš norādījis uz Austrumu partnerības samitā pieļautajām kļūdām.

Tāpat deputāts kritizēja Latvijas prezidentūras noteiktās prioritātes, kurās "mēs ne vārda neesam minējuši par labklājību", kaut tas ir aktuāls jautājums vairākām ES valstīm, tostarp Polijai, Bulgārijai, kā arī Lietuvai.

Tāpat Mamikins aicināja pievērst uzmanību Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai (V), kura "sēdēs kaut ko nolasīja no lapiņas ne īpaši labā angļu valodā".

"Ārlietu ministrs [Edgars Rinkēvičs (V)] uzskata, ka tas ir labi, ka tas ir atbilstošs līmenis valstij, kura prezidē?" retoriski vaicāja deputāts. Tāpat Mamikins vērsa uzmanību uz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna attieksmi pret žurnālistiem un mediju brīvību, kā arī paziņojumus par nāvessoda atjaunošanu.

"Kad [EP priekšsēdētājs Martins] Šulcs ar vēstuli pajautāja prezidējošajai valstij savu pozīciju - tās nebija," neslēpjot pārsteigumu, sacīja Mamikins. "Mēs prezidentūras laikā kaut kā atrakstījāmies, ķeksīti pielikām, un viss, prezidentūra beigusies," viņš piebilda.

Deputāts gan atzina, ka Latvijas prezidentūrai tomēr ir vairāki nozīmīgi veiksmes stāsti, tostarp eksperti, kuri ieradušies vizītēs Rīgā, kā arī diplomātiskais korpuss.

"Diemžēl daļa no viņiem pēc prezidentūras ies prom. Tas Latvijai ir milzīgs zaudējums, jo mums ir resursi, mums ir cilvēki, bet nav tikai politiskās gribas," viņš rezumēja.

Jau ziņots, ka Latvija par savas pirmās prezidentūras darbības prioritātēm bija noteikusi informācijas sabiedrības stiprināšanu un tās piedāvāto iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošanu ES kaimiņu reģionos, kā arī veicināt konkurētspējīgāku ES kā pamatu izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībā.

Trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai šī gada pirmajā pusē sekojot Latvijai, savukārt gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.